Elpvada iekaisums, kas parasti pievienojas augšējo elpošanas ceļu vai plaušu un bronhu iekaisumam.

Cēlonis

• Traheits var būt akūts vai hronisks. Akūts traheits rodas cilvēkam, kas slimo ar gripu, masalām, garo klepu, ieelpo kodīgas gāzes vai ļoti karstu, sausu gaisu, kā arī sakarā ar saaukstēšanos.

• Hronisks traheits var rasties no akūta traheita, bet biežāk tas pievienojas plaušu emfizēmai, bronhītam, sirds un nieru slimībām.

Simptomi

• Galvenais traheita simptoms ir rejošs lēkmjveida klepus, kas rodas sakarā ar dziļu ieelpu, smiešanos, ilgu runāšanu vai uzturēšanos piesmēķētās telpās. Klepus spēcīgāks ir rītos un vakaros, bez tam var būt dedzinoša sajūta un sāpes aiz krūšu kaula. Balss ir piesmakuši, jo nereti pievienojas arī balsenes iekaisums, krēpu nav sevišķi daudz, reizēm pat nav nemaz.

Ārstēšana

• Akūtu traheitu var izārstēt 1—2 nedēļu laikā, bet hroniskam traheitam uzlabošanās mijas ar saasinājuma periodiem. Akūtajā periodā un saasinājuma laikā lieto sinepju vai piparu plāksterus krūšu kaula apvidū un uz pēdām, dzer siltu pienu uz pusēm ar boržomi, nepieciešamības gadījumā lieto arī pretklepus līdzekļus.

Profilakse

• Galvenais ir norudīšanās — ikdienas vingrošana svaigā gaisā, noberzēšanās ar istabas t° ūdeni. Jāvalkā sezonai atbilstošs apģērbs un apavi.