Traumu kopums, kuras radušās zināmā laika sprīdī aptuveni vienādos apstākļos (saistītas ar kādu darbības sfēru).

Cēlonis

• Traumatisms ir apmēram 10% no saslimšanas gadījumu kopskaita. Traumatismsa cēloņi var būt nepareiza darba organizācija (piemēram, strādnieki nav apmācīti vai instruēti), transportlīdzekļu, mašīnu un aizsargierīču defekti, kā arī drošības tehnikas, satiksmes noteikumu, sadzīves u.tml. prasību neievērošana.

• Izšķir traumatisms, kas saistīts ar ražošanu, un traumatisms, kas nav saistīts ar ražošanu.

• Ražošanas traumatismu parasti analizē pēc nozarēm. Rūpniecības traumatisma cēloņi visbiežāk ir darba drošības tehnikas noteikumu neievērošana vai nezināšana. Dažās ražošanas nozarēs sastopami tām raksturīgi traumu veidi, piemēram, metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā — apdegumi, celtniecībā — traumas, kuru cēlonis ir kritiens no augstuma, vieglajā rūpniecībā un mašīnbūvē — roku un acu ievainojumi.

• Lauksaimniecības traumatisms pēc rakstura ir tuvs rūpniecības traumatismam, jo parasti traumas iegūst darbā ar mašīnām. Lauksaimniecības traumatismam ir vairākas īpatnības, kas izriet no lauku darba specifikas — izteikta sezonalitāte, sastopamas traumas, kas iegūtas no dzīvniekiem, brūcēs dažkārt iekļuvusi zeme, tāpēc palielinās iespēja saslimt ar stingumkrampjiem.

• Tā kā darbvietas atrodas tālu cita no citas un no ārstniecības iestādēm, pirmās palīdzības sniegšanā liela nozīme ir pašpalīdzībai un savstarpējai palīdzībai. Visās fermās, kā arī katrā pašgājējā mašīnā jābūt pirmās palīdzības aptieciņai.

Profilakse – stingra drošības tehnikas ievērošana, individuālo aizsarglīdzekļu lietošana.

• Pie traumatisma, kas nav saistīts ar ražošanu, pieder sadzīves traumatisms, ielu traumatisms, transporta traumatisms un sporta traumatisms.

• Sadzīves traumatismam raksturīgas traumas, kas radušās galvenokārt mājas darbos, lietojot elektroierīces u.tml., tās ir daudzveidīgas — brūces, sasitumi, apdegumi, traumas parasti nav smagas.

• Sadzīves traumatisma samazināšanā galvenā nozīme ir sadzīves apstākļu uzlabošanai (dzīvokļu gazifikācija, centrālapkures iekārtošana, sadzīves pakalpojumu paplašināšana). Liela nozīme sadzīves traumatisma profilaksē ir arī aktīvai cīņai pret žūpību.

• Ielu traumatisms ir traumu kopums, kuras iegūst gājēji, ejot pa slidenām (apledojušām) vai nelīdzenām ietvēm.

Profilakse — ietvju uzturēšana kārtībā, to nokaisīšana ar smiltīm apledojuma (atkalas) laikā, labs ielu apgaismojums.

• Transporta traumatisms saistīts ar transportlīdzekļu lietošanu, tā cēlonis ir galvenokārt satiksmes noteikumu neievērošana. Transporta traumatisms saistīts ar smagām traumām, invaliditāti, lielu mirstību.

• Traumas var būt vienlaikus vairākās vietās, piemēram, reizē galvas trauma un locekļu kaulu lūzumi, krūšu un vēdera traumas u.tml. Satiksmes līdzekļa vadītājs visbiežāk gūst krūšu traumu (no trieciena pret stūres ratu).

Profilakse — satiksmes noteikumu ievērošana, drošības palielināšana transportlīdzekļu konstrukcijā, gaisa spilveni, drošības jostas, logu stikli, kas plīstot neveido asas šķembas.

• Īpašs traumatisma veids ir bērnu traumatisms (var būt gan ielas, gan sadzīves, gan sporta traumatisms). Galvenās sadzīves traumas bērniem ir sasitumi, ievainojumi rotaļu laikā, apdedzinājumi, saspiedumi, barības vada apdegumi, elektrotraumas.

• Sasitumi bieži saistīti ar bērnu nerātnībām, taču nereti to cēlonis ir pārmērīgs istabas pieblīvējums, slidena grīda u.tml., sevišķi bīstama ir bērnu rotaļāšanās uz palodzēm, balkoniem bez pieaugušo uzraudzības, arī lielākā daļa apdegumu bērniem rodas nepietiekamas uzraudzības dēļ (rotaļas krāsns u.c. sildierīču tuvumā).

• Ielas traumatisma cēloņi bērniem ir rotaļāšanās uz ielas brauktuves, satiksmes noteikumu neievērošana, pārejot ielu u.tml.

Profilaksē liela nozīme ir speciālām ielu satiksmes noteikumu apgūšanas nodarbībām pirmsskolas bērnu iestādēs, skolās.