Trihīna

• Veltņtārpu tipa nematožu klases parazīts, kas ierosina trihinelozi.

• Pieaugušas trihinellas (garums 2,2—4,4 mm) parazitē dažādu dzīvnieku un arī cilvēku tievajā zarnā, kāpuri (muskuļu trihinella, garums 0,1 mm) — tā paša organisma šķērssvītru muskulatūrā.

• Trihinellas konstatētas galvenokārt plēsēju, visēdāju un kukaiņēdāju, kā arī cilvēka tievajā zarnā.

Cēlonis

• Cilvēka organismā trihinella nokļūst ar invadētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu mājas cūkas, meža cūkas, āpša un lāča gaļu vai tās izstrādājumiem.

• Zarnās nokļuvušie trihinellas kāpuri gremošanas sulu ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulām un 24—48 stundu laikā attīstās par pieaugušiem parazītiem. Pēc apaugļošanās mātītes iekļūst zarnu bārkstiņās, kur 10—56 dienu laikā dzemdē apmēram 2000 kāpuru, kas ar limfu un asinīm izplatās pa visu cilvēka vai dzīvnieka organismu un nonāk šķērssvītru muskulatūras šķiedrās, tur 35—40 dienās ap kāpuriem izveidojas saistaudu kapsula.

• Šādā stāvoklī trihinellas kāpuri saglabā dzīvotspēju ilgus gadus (arī pēc dzīvnieka nāves). Dažreiz trihinellas kapsulas apkaļķojas. Gaļas žāvēšana un sālīšana kāpurus neiznīcina, arī zema t iedarbojas vāji, trihinella dzīvotspēju saglabā pat pūstošā gaļā.