Tuberkuloze

• Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs. Neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejutība pret zālēm, slimība var progresēt un kļūt grūtāk ārstējama vai pat neārstējama. Šādu pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejutīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi (MR TB).

Cēloņi

• Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot. Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Atcerieties, ka saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams viesos, sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās.

• Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi. Ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes baktērijas, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver baktērijas un tās „sagremo”.

• Tikai tajos gadījumos, ja pietiekams skaits tuberkulozes baktēriju ir pārvarējušas organisma dabiskās aizsargreakcijas, var notikt inficēšanās ar tuberkulozi. Būt inficētam ar tuberkulozi vēl nenozīmē būt saslimušam ar to.

• Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes nūjiņas ir iekapsulētas plaušu audos un tāpēc nav spējīgas vairoties. Šādu stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju, un šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.

• Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Visaugstākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.

Ar tuberkulozi nevar inficēties:

• pārlejot asinis;
• sarokojoties;
• no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
• kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.

Simptomi

• Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki.

Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

• klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• novērojams svara zudums;
• pastiprināta svīšana naktīs. Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:
• asiņu piejaukums krēpām;
• elpas trūkums;
• sāpes krūtīs. Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:
• slikta apetīte;
• nespēks;
• Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.

• Ja bērns ieelpojis tuberkulozes nūjiņas, tās visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Šādā veidā inficējas tikai daļa bērnu, vēl mazāka daļa saslimst.

Saslimšanu veicinošie faktori ir:

• kontakts ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk pieaugušu cilvēku;
• pazeminātas organisma pretestības spējas;
• nevakcinēšanās pret tuberkulozi (vakcinācija pasargā no smagām tuberkulozes formām).

Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:

• saaukstēšanās;
• gripa, pēc kuras bērns neatlabst;
• ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai;
• zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši, raudulīgi;
• lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C). Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi vaicājiet ģimenes ārstam!

Ārstēšana

• Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties.

• Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi.

• Tuberkulozes ārstēšana Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.

Profilakse

• Regulāri jāvēdina telpas – inficēties ar tuberkulozi var ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai ir uzturējies tuberkulozes slimnieks.

Jāstiprina imunitāte:

• veselīgs dzīvesveids;
• sabalansēts darbs un atpūtas režīms;
• pareiza ēšana (organisms saņem nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus un vitamīnus).