Tularēmija

• Tularēmija ir bakteriāla infekcija, kuru izplata dzīvnieki. Tā ir bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un limfmezglu iekaisums un palielināšanās.

Cēlonis

Cilvēki ar tularēmiju var inficēties dažādos veidos:

• no odu, dunduru un ērču (posmkāju) kodumiem;
• saskarē ar inficētiem dzīvniekiem (visbiežāk ūdens žurkas, mājas un lauku peles, zaķi, truši un citi grauzēji) vai to piesārņotu vidi (piemēram, ūdeni, augsni, inficētu pārtiku, putekļiem u.c.);
• uzturā lietojot dzīvnieku inficētu pārtiku, augļus, dārzeņus vai ūdeni;
• ieelpojot baktēriju no piesārņota siena, salmiem un citiem lauksaimniecības produktiem.

• Inficēšanās riskam ar tularēmiju ir pakļauti visi iedzīvotāji, nav specifisku riska grupu. Pēc inficēšanās, cilvēks iegūst ilglaicīgu imunitāti. Nav zināmi gadījumi par tularēmijas izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku.

• Slimība parasti sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem – drebuļiem, galvassāpēm, drudzi un nogurumu, infekcijas vietās uz ādas parādās dažāda lieluma čūlas (jeb buboņi). Galvenie inficēšanās avoti ir dzīvnieki, no cilvēka uz cilvēku tularēmija neizplatās. Slimības inkubācijas periods ir trīs līdz astoņas dienas, taču atveseļošanās ir ilgstoša, kuras rezultātā cilvēks iegūst ilglaicīgu imunitāti. Slimības profilakse iespējama veicot iedzīvotāju vakcināciju, grauzēju, ērču un odu iznīcināšanu, kā arī pastiprinātu ūdenstilpju un pārtikas noliktavu sanitāro uzraudzību.

Simptomi

• Slimībai parasti ir straujš sākums ar gripai līdzīgiem simptomiem– temperatūra paaugstinās līdz 38-39,5̊C, drudzis, drebuļi, galvassāpes un sāpēs muskuļos un locītavās, nelabums, vemšana un caureja. Slimībai ir raksturīga limfmezglu palielināšanās. Simptomi parasti parādās no 3 līdz 5 dienai, kaut gan inkubācijas periods var būt no 1 līdz 14 dienām.

Tālākie simptomi atkarīgi no inficēšanās ceļa un baktērijas tipa:

• Kontaktā ar piesārņotu vidi, izraisītajam nonākot caur bojāto ādu, vai posmkāju koduma gadījumā, veidojas čūlas un limfmezglu iekaisums, kurām seko vispārējas sāpes ķermenī un drudzis.

• Uzturā lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni, iekaist kakls, rodas sāpes (faringīts vai tonislīts). Retāk saslimšanu pavada gripai līdzīgi simptomi un zarnu darbības traucējumi.
• Pneimonija (plaušu karsonis) un asins saindēšanās ir smagākās, taču retāk sastopamās slimības formas. Tās pavada tādi simptomi kā augsta ķermeņa temperatūra, drebuļi, muskuļu un locītavu sāpes, sauss klepus un vājums.
• Pēc baktērijas ieelpošanas var rasties akūta gripai līdzīga slimība, ko nereti pavada caureja un vemšana.

Ārstēšana

• Lai gan tularēmija var būt dzīvībai bīstama, lielākoties saslimšanu var ārstēt ar antibiotikām. Pie pirmajām inficēšanās pazīmēm jāmeklē medicīniskā palīdzība! Atveseļošanās process bieži ir ilgstošs un ir iespējamas komplikācijas.

 

Profilakse

 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi aicina iedzīvotājus ievērot šādus profilakses pasākumus:

• izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem;

• veikt posmkāju kodumu novēršanas pasākumus (dezinsekcija, mājokļu un individuāla aizsardzība pret insektiem, ieskaitot aizsardzības līdzekļu (repelentu) lietošanu);
• likt aizsargtīklus logu un durvju ailēs, lai novērstu odu iekļūšanu mājoklī (lielākais inficēšanās risks ar tularēmiju pastāv jūlijā, augustā un septembrī – tas saistīts ar kukaiņu aktivitāti);
• nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne;
• nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem;
• sakopt privāto teritoriju, lai novērstu grauzējiem labvēlīgu vidi (zāles pļaušana, krūmāju ciršana, atkritumu savākšana un izvešana);
• veikt veterinārmedicīnas profilakses pasākumus, lai novērstu mājdzīvnieku inficēšanos.

 

• Ja parādās tularēmijai raksturīgi simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta!