Mīzali, šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnizvadceļiem tiek izvadīts no organisma.

• Normāli urīns ir dzidrs, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaku un skābu, neitrālu vai sārmainu reakciju (ph 5,4—7,4). Urīna krāsa var mainīties atkarībā no urīna koncentrācijas (no rīta tumšāks nekā dienā), lietotajiem medikamentiem (piemēram, b2 vitamīniem, amidopirīna) vai uztura (piemēram, bietēm), tā krāsa mainās arī dažu slimību, piemēram, vīrushepatīta laikā. Urīns blīvums ir 1,001—1,03 g/cm3. Diennaktī izdalās apmēram 1,5 l urīna (zīdainim ar urīnu izdalās 3/4 uzņemtā šķidruma).

• Urīna veidošanās ir atkarīga no diētas īpatnībām, izdzertā šķidruma daudzuma, audu spējas saistīt šķidrumu, no apkārtējās vides t, organisma noslogojuma. Ilgstoša smaga darba laikā urīna veidošanās pavājinās, bet pēc īslaicīgas fiziskās slodzes pastiprinās.

• Ar urīnu no organisma tiek izvadīts ūdens, dažādi organismam neizmantojami vielmaiņas produkti (urīnviela, urīnskābe, kreatinīns, hipūrskābe u.c), minerālvielas (nātrija un kālija hlorīdi, sērskābes un fosforskābes sāļi). Urīna galvenās sastāvdaļas nerodas tieši nierēs, bet tiek atnestas ar asinīm.

• Tā kā urīna sastāvā atspoguļojas vielmaiņas, kā arī asins sastāva pārmaiņas, ko rada daudzas slimības, katra slimnieka izmeklēšanā ietilpst arī urīna analīze. Slimu cilvēku urīnā var būt olbaltumvielas, eritrocīti, leikocīti, cilindri (nieru kanāliņos sarecējušas olbaltumvielas), cukurs, žults sastāvdaļas, baktērijas.