Uveīts

• Uveīts ir iekaisums acs vidusslānī. Uvea sastāv no varavīksnenes, dzīslenes un ciliārā ķermeņa. Dzīslene ir iestiprināta starp tīkleni un baltās acs sklēru, kas nodrošina asins plūsmu uz dziļākajiem tīklenes slāņiem. Visbiežākais uveīta veids ir varavīksnenes iekaisums ko sauc par irītu (priekšējais uveīts).

Cēlonis

• Dažreiz, īpašu iemeslu saistībā ar uveīta rašanos nav.

Tomēr, dažiem cilvēkiem uveīta rašanās ir saistīta ar:

• Autoimūnās slimības, piemēram Behcet slimība, sarkoidoze vai ankilozējošā spondilīta
• Iekaisuma slimības, piemēram, Krona slimība vai čūlainais kolīts
• Infekcijas, piemēram, kaķu ieskrāpētas slimības, herpess, sifiliss, toksoplazmoze, tuberkuloze vai rietumnīlas vīrusu
• Acu traumas
• Atsevišķi vēži, piemēram, limfomu, kas tieši vai netieši var ietekmēt aci

Neārstēts uveīts var izraisīt šādas komplikācijas:

• Pārmērīgi augsts spiediens acīs (glaukoma)
• Bojājumus redzes nervā
• Lēcas apduļķošanās (katarakta)
• Tīklenes problēmas, piemēram šķidruma uzkrāšanos tīklenē vai tīklenes atslāņošanās
• Redzes zudums

Simptomi

• Acs apsārtums
• Sāpes acīs
• Jutība pret gaismu
• Neskaidra redze
• Tumši, peldoši plankumi
• Redzes pavājināšanās

• Simptomi var parādīties pēkšņi un progresēt ātri, lai gan dažos gadījumos, simptomi attīstās pakāpeniski. Simptomi var būt novērojami vienā vai abās acīs.

Ārstēšana

• Ja jūs domājat, ka Jums varētu būt uveīta simptomi sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Jūsu ģimenes ārsts nepieciešamības gadījumā var nosūtīt Jūs pie acu ārsta (oftalmologa). Ja jums ir būtiskas acu sāpes un redzes problēmas, meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

• Uveīts var būt nopietna saslimšana kas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir svarīga, lai novērstu slimības komplikācijas.