Vairogdziedzeris

• Iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris.

• Atrodas kakla apvidū un no priekšpuses un sāniem aptver balsenes lejasdaļu un elpvada augšdaļu. Vairogdziedzera masa ir apmēram 30 — 40 grami, sievietēm parasti mazliet lielāka nekā vīriešiem.

• No priekšpuses vairogdziedzeri nosedz kakla taisnie muskuļi, tāpēc tas ne vienmēr viegli iztaustāms. Tikai viduslīnijā vairogdziedzeris nav klāts ar muskuļiem, tur to sedz vienīgi āda un kakla fascija. Vairākas saites fiksē vairogdziedzeri pie balsenes un elpvada skrimšļiem, tāpēc rīšanas kustību laikā vairogdziedzeris pārvietojas.

• Vairogdziedzerim ir 2 daivas — labā un kreisā, ko savieno nepāra vidusdaļa — vairogdziedzera sašaurinājums.

• No ārpuses vairogdziedzeri apņem blīvu saistaudu kapsula, kas virzienā uz dziedzera iekšpusi veido izaugumus — starpsienas, pa tām iet artērijas, vēnas, limfvadi un nervi. Starpsienām savijoties, izveidojas tīkls, kura cilpās atrodas dažāda lieluma pūslīši (folikuli), kas pildīti ar viendabīgu, olas baltumam līdzīgu šķidrumu — vairogdziedzera koloīdu. Tas satur tireoglobulīnu — deponētu hormonu, kurā ietilpst līdz 1% joda. Vairogdziedzeris izdala vairākus hormonus. Pašreiz izpētīts tiroksīns, trijodtironīns un tireokalcitonīns (vairogdziedzera hormoni).

• Vairogdziedzeris regulē audu, galvenokārt kaulaudu attīstību, stimulē vielmaiņu un ietekmē nervu sistēmas darbību, kā arī visa organisma augšanu un attīstību. Vairogdziedzera hormoni stimulē arī intelektuālās spējas. Ja vairogdziedzera funkcija ir pavājināta, var izveidoties miksedēma (fhipotireoze), ja pastiprināta — tireotoksikoze (kākslis, difūzais toksiskais).