Vēdera sāpes

• Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū, sākot no ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris un reproduktīvie orgāni, u.c.

Vēdera sāpes var būt ļoti dažādas:

• Asas, stipras vai trulas, velkošas, durstīgas, krampjveidīgas
• Īslaicīgas, ātri pārejošas vai lēkmjveidīgas, vai pastāvīgas, nepārejošas
• Tās izraisa vemšanu
• Sāpju dēļ nevar kustēties vai arī tās rada nemiera sajūtu un nepieciešamību grozīties pa gultu, kustēties, lai atrastu ērtāko ķermeņa stāvokli

Cēlonis

• Sāpes vēderā izraisa kāda orgāna iekaisums (piemēram, apendicīts, divertikulīts un kolīts), orgānu iestiepums un tūska (piemēram, zarnu darbības traucējumi, žultsvada aizsprostojums ar žultsakmeņiem, aknu hepatīts) vai asins apgādes traucējumi kādā orgānā. Izjūtot sāpes vēderā, cilvēki bieži uztraucas par apendicītu, žultsakmeņiem, čūlām, infekcijām un ar grūtniecību saistītām problēmām. Ne vienmēr vēdersāpju cēlonis rodams pašā vēderā. Sāpes vēderā var būt atstarotas no citiem attālākiem orgāniem, piemēram, to cēloņi var būt sirds trieka un pneimonija, vai problēmas iegurnī, cirksnī.

• Taču sāpes vēderā var parādīties arī bez iekaisuma, tūskas vai asins apgādes traucējumiem. To piemērs ir kairinātu zarnu sindroms. Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa vēdersāpes kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Iespējams, ka tās rodas sakarā ar patoloģiskām zarnu muskuļu kustībām (piemēram, spazmām) vai pastiprinātas nervu jūtības dēļ. Sāpju sajūta ir atkarīga no psihosomatiskiem apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un individuālā sāpju sliekšņa. Ir vairāki cēloņi un slimības, kas tiek saistītas ar sāpēm vēderā; to simptomu novēršana un iespējamā ārstēšana ir minēta zemāk.

Kuņģa sulas atvilnis (GEAS)

• Medicīniski to sauc par gastroezofageālā atviļņa slimību jeb GEAS. Tās galvenais mehānisms ir kuņģa skābes nokļūšana barības vadā. Šāda situācija var veidoties tad, ja traucētas barības vada lejas daļas sfinktera jeb slēdzējmuskuļa funkcijas, kura uzdevums ir atdalīt barības vadu no kuņģa. Ja šīs divas vides netiek norobežotas, kuņģa sula nonāk barības vadā un bojā gļotādu, radot iekaisumu, dedzinošu sajūtu un sāpes pakrūtē. Kuņģa sulas atvilņa slimība ir modernās civilizācijas slimība, tā ir diagnosticēta apmēram 40% pieaugušajiem. Ja GEAS netiek pienācīgi ārstēta, tā var novest pie nopietnām komplikācijām, piemēram, barības vada čūlas vai pat vēža.

Gremošanas sistēma

• Barības vads, finkters, kuņģis.

• Kad jūs ēdat, pārtika ceļo no jūsu mutes uz kuņģi caur kanālu, ko sauc par barības vadu. Kuņģī ēdiens tiek sagremots ar skābes un kuņģa kustību palīdzību, pēc tam tas nonāk zarnās. Parasti šis gremošanas process notiek raiti un bez problēmām.

• Sfinkters neļauj kuņģa saturam izplūst barības vadā

• Kuņģa saturs tiek atgrūzts atpakaļ uz barības vadu

• Gremošanas process ir atkarīgs no muskuļu gredzena barības vada noslēdzošajā daļā pirms ieejas kuņģī, ko sauc par barības vada lejas daļas sfinkteru. Kad jūs norijat ēdienu, sfinkters atveras, ļaujot ēdienam nonākt kuņģī. Šfinkters ir kā durvis, kas ātri aizveras, neļaujot ēdienam un kuņģa skābei nonākt barības vadā.

• Ass ēdiens, smēķēšana vai spiediens uz kuņģi, var vājināt sfinktera kontrakcijas spēku, un tad kuņģa skābe var nonākt barības vadā. Tā var kairināt barības vadu, izraisot dedzinošas sāpes pakrūtē, spiedienu un iekaisumu. Barības vada atveres trūce diafragmas līmenī, kad kuņģa daļa izvietojas krūšu kurvī virs diafragmas atveres līmeņa,arī var vājināt sfinkteru un skābes nonākšanu barības vadā.

Simptomi

• Nekomplicētas GEAS pirmie simptomi ir dedzināšana pakrūtē(grēmas), skābes regurgitācija (kad skābais kuņģa saturs nonāk mutē) un nelabums.

• Līdzīgi simptomi var būt arī pie stenokardijas vai miokarda infarkta. Tādēļ ar šiem simptomiem vēlams nekavējoties apmeklēt ārstu.

Grēmas

• Kad skābe ieplūst barības vadā, nervu šķiedras tajā tiek kairinātas. Šī nervu šķiedru stimulēšana parasti izraisa grēmas – raksturīgo GEAS pazīmi. Grēmas parasti ir aprakstītas kā dedzinošas sāpes pakrūtē.

Skābes regurgitācija

• Regurgitācija ir tad, kad barības vadā sakrājusies kuņģa skābe sasniedz mutes dobumu. GEAS gadījumā parasti neliels daudzums uzkrātās skābes sasniedz barības vadu un paliek zemākajā tā daļā. Ja skābe tomēr sasniedz rīkli, ir jūtama skāba garša mutē.

Nelabums

• GEAS gadījumos nelabums nav parasta parādība. Dažkārt nelabums var kombinēties ar vemšanu. Ja nelabuma un/vai vemšanai nav cita redzama iemesla, kuņģa sulas atvilnis tiek uzskatīts par iespējamo cēloni.

GEAS profilakse

• Jūs varat izvairīties no kuņģa sulas refluksa, mainot savu dzīves veidu, bet, ja slimība jau diagnosticēta, nodrošinot efektīvu ārstēšanu, var izvairīties no atkārtota GEAS uzliesmojuma. Tomēr visefektīvākā profilakse tomēr ir veselīgs dzīves veids.

• Izvairieties no taukainiem ēdieniem. Tie vājina sfinktera darbību un veicina skābes nokļūšanu barības vadā.
• Samaziniet porciju lielumu.
• Uzturiet atbilstošu ķermeņa svaru.
• Guliet uz vairākiem spilveniem, ja jums konstatēts GEAS – tas palīdzēs kuņģa sulai palikt kuņģī, kamēr jūs guļat.
• Atmetiet smēķēšanu. Smēķēšana traucē sfinktera darbībai un veicina atviļņa veidošanos.
• Samaziniet alkohola patēriņu.
• Izvairieties no šokolādes, košļājamām gumijām, alkohola un kafijas dzērieniem.
• Neēdiet pirms gulēt iešanas.
• Mēģiniet samazināt stresa līmeni.

Ārstēšana

• Ja jūs izmantojat bezrecepšu medikamentus,lai ārstētu GEAS simptomus, tik un tā būtu ļoti svarīgi apmeklēt ģimenes ārstu. Daļai pacientu paliek vieglāk no šiem medikamentiem, bet tas nav pietiekami, lai izārstētu GEAS, tāpēc ir svarīgi uzklausīt ārsta viedokli, kamēr nav parādījušās kādas nopietnākas komplikācijas. Jūsu ārsts var noteikt piemērotāku ārstēšanu, izrakstot atbilstošus medikamentus. Pašlaik trīs galvenās medikamentu grupas – protonu sūkņa inhibitori, histamīna – 2 receptoru inhibitori un antacīdi – var palīdzēt izārstēt kuņģa sulas atvilni. Antacīdi ir bezrecepšu medikamenti, un tā ir izplatītākā GEAS simptomu pašārstēšanās metode. Antacīdi neitralizē skābi kuņģi, tādējādi samazinot dedzināšanu kuņģī. Šo medikamentu pret kuņģa sāpēm problēma ir to īsais darbības periods. Lai neitralizētu skābi un novērstu kuņģa dedzināšanu visas dienas garumā, antracītus nepieciešams lietot bieži, pat reizi stundā.

• Protonu sūkņa inhibitori un histamīna-2 antagonisti ir citas zāļu klases, kas var izārstēt kuņģa sulas atvilni, ne tikai novērst simptomus, tomēr šos medikamentus var izrakstīt tikai jūsu ārsts.

• Diskomforts krūškurvī kā spiediens, smaguma sajūta, sasprindzinājums, spiedoša sajūta, drebuļi var izrādīties arī stenokardija.

• Stenokardija ir sāpes krūšu kurvī, kas attīstās sirds muskuļa išēmijas (skābekļa apgādes trūkuma), sirds asinsvadu aizsprostojuma un spazmu dēļ. Sāpes dažos gadījumos var būt kopā ar elpas trūkumu, svīšanu un nelabumu. Tās parasti ilgs apmēram 1 līdz 5 minūtes, un mazinās pēc atpūtas un specifisku antistenokardisku medikamentu lietošanas. Sazinieties ar savu ārstu.

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

• Čūla ir bojājums kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas slānī. Lielākoties kuņģī un divpadsmit pirkstu zarnā novēro peptiskās čūlas.

Cēlonis

• Apmēram gadsimtu ārsti uzskatīja, ka stress un diēta izraisa čūlas. Vēlāk pētnieki atklāja, ka neatbilstība starp gremošanas sulām (sālsskābe un pepsīns) un kuņģa spēju aizstāvēties pret tām, izraisa čūlas. Visi šie faktori – dzīves veids, sālsskābe, pepsīns un H. pylori- ietekmē čūlas izveidošanos.

• Mūsdienās ir zināms, ka īpaša baktērija Helicobacter pylori (H.pylori)ietekmē gļotādas slāni kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā. Daudzos gadījumos kuņģa čūlas, gastrītus un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu izraisa tieši H.pylori infekcija. Tomēr, lielākajai daļai cilvēku, šī baktērija neizsauc nekādas slimības pazīmes.

Simptomi

• Plosošas sāpes vēdera augšdaļā starp krūšu kaulu un nabu, dedzināšanu kuņģī, kas parādās starp ēdienreizēm un agrās rīta stundās. Tās var ilgt dažas minūtes līdz pat dažām stundām.

• Citi iespējamie simptomi ir – atraugas, nelabums, vemšana, apetītes zudums, svara zudums, vājums, nogurums un asiņošana.

• Ja ir aizdomas, ka jums ir čūla, konsultējieties ar savu ārstu, lai noteiktu diagnozi. Ja čūla netiek ārstēta, tai var attīstīties nopietnas komplikācijas. Čūlas var izveidot pārrāvumus arī kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas muskuļu slānī, līdz ar to radīt asinsvadu bojājumus, kas var novest pie asiņošanas un nopietnām veselības problēmām.

Ārstēšana

Dzīves veida maiņa

• Ja jums ir atklāta kuņģa čūla vai čūla divpadsmitpirkstu zarnā, pirmais, ar ko jums jāsāk ir dzīvesveida maiņa, jo tā jūs veicināsiet izārstēšanos. Ir ļoti svarīgi piekopt veselīgu dzīves veidu – tā jūs variet izvairīties no kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas attīstības.

Jūsu ārsts noteiks piemērotu ārstēšanu pamatojoties uz:

• Jūsu vecumu, veselības stāvokli un slimības vēsturi;
• Slimības smagumu;
• Jūsu reakciju uz specifiskiem medikamentiem, procedūrām;
• Jūsu viedokli un izvēli

• Iespējamā kuņģa divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā var būt ietverti ārsta izrakstītie dažādu veidu medikamenti, tajā skaitā histamīna antagonisti, protonu sūkņa inhibitori un gļotādu pasargājoši līdzekļi.

• Ja izraisītājs ir baktērija H.pylori, ārsts var noteikt vairāku zāļu terapiju tās iznīcināšanai – parasti antibiotikas un protonu sūkņa inhibitorus.

Apendicīts

• Apendikss jeb resnās zarnas piedēklis ir mazs maisveidīgs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera dobuma lejas daļā labajā pusē, un tā funkcijas nav pilnībā skaidras. Apendicīts ir šīs zarnas piedēkļa iekaisums. Tas ir viens no galvenajiem vēdera operāciju iemesliem.

Simptomi

• Galvenie apendicīta simptomi ir akūtas sāpes vēderā. Arī nelabums un vemšana var norādīt uz apendicīta esamību un traucējumiem zarnu motorikā. Apendiksa iekaisums izplatās caur tā ārējo slāni uz vēdera dobumu un tālāk uz vēderplēvi. Tā kā vēderplēve atrodas tuvu apendiksam, tā iekaist, līdz ar to sāpes mainās. Jūtamākas kļūst sāpes vēdera lejasdaļā labajā pusē.

• Apendikss var pārplīst un infekcija var izplatīties pa visu vēderu, tad spēcīgas sāpes jūtamas pa visu vēderu. Ja pacients nesaņem savlaicīgu palīdzību, var rasties ļoti nopietnas komplikācijas. Ļoti svarīgi ir savlaicīgi apmeklēt ārstu, ja parādījušās sāpes vēdera lejas daļā labajā pusē.

• Ir ļoti svarīgi izvērtēt sāpju simptomus bērniem, jo tie ne vienmēr var adekvāti novērtēt savas izjūtas.

Ārstēšana

• Tā kā apendicīta izraisītājs nav zināms, tad arī tā profilakse nav noskaidrota. Ārstēšana pieprasa ķirurģisku iejaukšanos, lai samazinātu sāpes un novērstu iespējamās komplikācijas. Nosakot diagnozi, jāpievērš īpaša uzmanība apendicīta simptomiem, un ja jums šķiet, ka apendicīts ir vēdersāpju izraisītājs, nekavējoties vērsieties pēc medicīniskās palīdzības.

Holecistīts

• Holecistīts ir žultspūšļa infekcija. To parasti izraisa žults kanāla aizsprostojums un baktēriju savairošanās.

Simptomi:

• Izplatītākais akūta holecistīta sākotnējais simptoms ir sāpes vēdera augšdaļā, kas var izstarot arī uz labo lāpstiņu. Kaut gan sākotnēji sāpes vēderā var parādīties viļņveidīgi, bet pēc tam kļūt pastāvīgas.

• Akūta holecistīta gadījumā parasti novēro nelabumu un vemšanu, kā arī pacienti var sūdzēties par drudzi. Vecākiem pacientiem sāpes un drudzis var nebūt, un jūtīgums vēderā var būt vienīgā pazīme.

Ārstēšana

• Labākais veids kā novērst holecistītu ir pareiza diēta. Tā palīdz izvairīties arī no žultsakmeņu veidošanās.

• Par holecistīta ārstēšanas metodēm un taktiku vajadzētu konsultēties ar ārstu, jo dažreiz ir nepieciešana ķirurģiska iejaukšanās. Medikamentus var izmantot gan atkārtotu, gan hronisku gadījumu ārstēšanai. Vēl ir dažādi diētas un ēšanas ierobežojumi, kas var palīdzēt.

Sāpes vēderā, kas saistītas ar aknu problēmām

• Aknas ir orgāns, kas atrodas aiz labā ribu loka, tieši zem diafragmas, vēdera dobuma labajā pusē.

• Aknām ir liela loma vielmaiņas procesā, un tās veic daudz dažādas funkcijas, tajā skaitā glikogēna uzkrāšanu, plazmas proteīnu sintēzi, dažādu kaitīgu vielu un zāļu detoksikāciju. Tās ražo žulti, kas ir svarīga gremošanas procesā. Aknas veic dažādas bioķīmiskās reakcijas un regulē tās.

• Aknas ir lielākais iekšējais orgāns, kas, burtiski sakot, uztur jūs pie dzīvības. Tās veic vairāk kā 100 dažādas funkcijas, taču tās ir jūtīgas pret dažādām slimībām. Par laimi, vairums no tām ir ļoti retas, tomēr dažas aknu slimības ir arī plaši izplatītas, piemēram, hepatīts, ciroze, ar alkoholu saistītās slimības un aknu vēzis.

Citas svarīgas aknu funkcijas:

• Dažādu asins funkciju regulācija, tajā skaitā spēju transportēt taukvielu uzkrājumus;
• Papildus vitamīnu, minerālu un cukuru krājumu veidošana;
• Ātra enerģijas ražošana nepieciešamības gadījumā;
• Holesterīna veidošanās un tā izdalīšanas kontrole;
• Organisma attīrīšana no alkohola;
• Hormonu līdzsvara kontrole un uzturēšana;
• Dzelzs uzkrāšana

Ārstēšana

• Sāpes aknās izraisa akūta aknas sedzošās membrānas palielināšanās un iestiepšanās. Tas notiek akūta vīrusa hepatīta vai akūta sastrēguma gadījumos aknās, kas ir saistīts ar sirds mazspēju vai hepatisko vēnu aizsprostojumu. Pie šādām sāpēm nekavējoties nepieciešams konsultēties ar ārstu, lai veiktu izmeklējumus un noteiktu terapiju.

Pankreatīts

• Pankreass ir liels dziedzeris aiz kuņģa tuvu divpadsmitpirkstu zarnai. Divpadsmit pirkstu zarna ir tievās zarnas augšējā daļa. Aizkuņģa dziedzeris izdala gremošanu veicinošus enzīmus tievajā zarnā caur pankreasa izvadkanālu. Šie enzīmi palīdz sagremot taukvielas, proteīnus un ogļhidrātus. Pankreass izdala hormonus insulīnu un glikagonu asinīs. Šie hormoni palīdz organismam izmantot ar ēdienu uzņemto glikozi enerģijai.

• Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tas var būt gan akūts, gan hronisks, tie atšķiras ar simptomiem, to izraisītājiem un ārstēšanu.

• Akūts pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas parādās negaidīti, un var attīstīties kā smaga dzīvību apdraudoša slimība.

• Hroniskais pankreatīts ir ilglaicīgs aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas pārveido tā struktūru un funkcijas. Tas var būt arī kā akūta pankreatīta vairākkārtējas izpausmes vai kā hronisks bojājums ar pastāvīgām sāpes vai malabsorbciju jeb barības vielu uzsūkšanās traucējumiem.

Cēlonis

• Izplatītākie pankreatīta izraisītāji ir žultsakmeņi, pārmērīga alkohola lietošana, dažas zāles, čūlu iekaisums un vielmaiņas slimības. Tomēr visbiežākais hroniska pankreatīta cēlonis ir pārmērīga alkohola lietošana (apmēram 80% gadījumu).

Simptomi

• Akūts pankreatīts parasti sākas ar sāpēm vēdera augšdaļā, un tās var ilgt dažas dienas. Vēdera sāpes var būt spēcīgas un kļūt pastāvīgas, kā arī pāriet uz muguru un citu apvidu. Vēdersāpes mēdz būt pēkšņas un spēcīgas un var pastiprināties ēdot. Cilvēki, kuriem ir akūts pankreatīts, izskatās ļoti savārguši.

Citi simptomi ir:

• uzpūties un jūtīgs vēders
• nelabums
• vemšana
• drudzis
• paātrināts pulss

• Smagākos gadījumos var būt arī atūdeņošanās (dehidratācija) un zems asins spiediens.

• Vairumam cilvēku ar hronisku pankreatītu novēro sāpes vēderā, bet dažiem to nav nemaz. Sāpes vēderā var pastiprināties ēdot vai dzerot, tās var izplatīties uz muguru un kļūt pastāvīgas. Dažos gadījumos, slimībai progresējot, vēdera sāpes izzūd, iespējams tādēļ, ka aizkuņģa dziedzeris pārstāj izstrādāt gremošanu veicinošus enzīmus. Citi simptomi var būt nelabums, vemšana, svara zudums un ar taukvielām bagāti izkārnījumi.

• Akūts pankreatīts parādās negaidīti uz īsu laika periodu un pēc tam izzūd. Hronisks pankreatīts pats neizzūd, bet gan lēnām sagrauj aizkuņģa dziedzeri, dažkārt izraisot pat nopietnas komplikācijas. Smagos gadījumos parādās asiņošana, audu bojājumi, infekcijas, pseidocistas un šķidruma uzkrāšanās. Toksīni un enzīmi var iekļūt asinsritē, kaitējot sirdij, aknām, nierēm vai citiem orgāniem.

Ārstēšana

• Akūta pankreatīta ārstēšanu veic stacionārā, tiek pārtraukta pacienta barošana caur muti, dodot barības vielas intravenozos šķidrumos, lai novērstu atūdeņošanos un varētu kontrolēt sāpes. Tā kā aizkuņģa dziedzeris sāk izstrādāt gremošanas enzīmus, līdz ko kuņģī nonāk ēdiens, tad atturoties no pārtikas uzņemšanas, aizkuņģa dziedzeris var atpūsties.

• Ar medicīniskiem paņēmieniem, terapeitisku endoskopiju un iespējamu ķirurģisku iejaukšanos var ietekmēt hroniska pankreatīta gaitu. Ārstēšana ir vērsta uz slimības cēloņiem, uz sāpju un malabsorbcijas samazināšanu. Ir ļoti svarīgi sekot ārsta norādījumiem par diētu un ēšanas režīmu, izvairīties no trekna, asa ēdiena, un ēst noteiktā laikā. Ļoti svarīgi ir pārstāt alkohola lietošanu.

Kairinātu zarnu sindroms (KZS)

• KZS ir zarnu trakta darbības traucējumi. Šis sindroms ir ļoti izplatīts, tomēr tikai neliela cilvēku daļa mēģina izārstēties. Apmēram 20-30% pasaules iedzīvotāju un 15% bērnu cieš no kairinātu zarnu sindroma, tas biežāk skar sievietes un cilvēkus vecumā ap 30 gadiem.

Cēlonis

• Ir vairāki KZS cēloņi – traucējumi zarnu muskuļu darbībā un samazinātas zarnu kustības.Šī sindroma attīstību veicina šķiedrvielām nabadzīga diēta, emocionālais stress, caurejas līdzekļu lietošana, infekciozas caurejas lēkmes vai citas vēdera infekcijas. Taču visbiežāk mūsdienās tā attīstību saista ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, somatizāciju,psihoemocionālo faktoru lomu. Bieži vien KZS var saasināties tieši emocionālā stresa dēļ.

Simptomi

• KZS simptomi tiek raksturoti kā vēdera sāpju un patoloģisku zarnu funkciju kombinācija. Vēdera sāpes var būt trulas, spēcīgas, mokošas, kas ilgs dažas minūtes vai veselu dienu, bet dažkārt tās traucē pacientam naktsmieru. KZS raksturīga īpaša jūtība pret sāpēm zarnās un zarnu darbības traucējumi, kas izraisa caureju, aizcietējumus, vai abus kopā. KZS sāpes asociējas ar nelabumu bez vemšanas, gremošanas traucējumiem, urinācijas simptomiem, ginekoloģiskiem simptomiem un galvas sāpēm. Pacientiem var būt arī citi simptomi, piemēram, nogurums, miega traucējumi, depresija un nemiera sajūta.

Ārstēšana

• Šķiedrvielas saturoša diēta, graudaugu šķiedru, piemēram, kliju izmantošana, kas normalizē zarnu darbību, ir galvenais profilakses un terapijas veids. Galvenais kairinātu zarnu sindroma ārstēšanas mērķis ir samazināt simptomus, tādēļ ārstējoties ir jāizslēdz no diētas ogļhidrāti – laktoze, fruktoze un sorbitols.

• Dažus medikamentus ar spazmu noņemošu, antidepresīvu un regulējošu efektu var lietot ar ārsta rekomendāciju. Ir ļoti svarīgi saprast šīs slimības būtību, piemērot un izmainīt jūsu ieradumus.

Pārmērīga gāzu veidošanās

• Mums visiem vēderā krājas gāzes, bet daži cilvēki cieš no pārmērīgas un nepārtrauktas gāzu veidošanās.

Cēlonis

• Gāzes var sakrāties kuņģī un zarnās tikai divos veidos – gaiss, var tikt norīts vai zarnu baktēriju radīts. Baktērijas veido gāzes no ēdiena, kas ir apēsts, bet nav sagremots un absorbēts. Cilvēkiem pastiprināti veidojas gāzes, ja to zarnu traktā ir gāzes veidojošas baktērijas, kas rada vairāk gāzu nekā baktērijas veseliem cilvēkiem, vai arī tās rada tievajā zarnā esošas pastāvīgas baktērijas.

Simptomi

• Vienīgā skaidrā pārmērīgu gāzu pazīme ir to uzkrāšanas ar vai bez vēdera uzpūšanās.

• Dažiem cilvēkiem ir sajūta, ka vēders ir uzpūties. Citiem, tie ir vēdera krampji un atraugas. Tomēr, uzpūšanās, krampji un atraugas bieži rada nevis gāze, bet citi cēloņi, piemēram, slikti iztukšots kuņģis, zarnu aizsprostojumi vai zarnu muskuļu anormālas darbības.

Ārstēšana

• Lai novērstu pārmērīgu gāzu veidošanos, ir jāsamazina norītā gaisa daudzums. Sakošļājiet labi ēdienu, un norijiet to ar aizvērtu muti, uzdzeriet šķidrumu caur salmiņu, tas palīdzēs novērst gāzu veidošanos. Tomēr, nav zināms vai kāda no šim tehnikām samazina gaisa norīšanu.

Vīrusu gastroenterīts

• Vīrusu gastroenterīts ir kuņģa un zarnu infekcija, ko izraisa vīruss. Infekcija pazīmes ir caureja un vemšana. To dažreiz sauc par “vēdera gripu”.

Cēlonis

Gastroenterītu izraisa vairāki vīrusu veidi. No tiem visizplatītākie ir:

• Rotavīruss – smaga gastroenterīta izraisītājs bērniem. Ar to var inficēties arī pieaugušie, jo ir pakļauti tā iedarbībai līdz ar bērnu.
• Norvalka vīruss – izraisa caureju uzliesmojumus. Tas ir izplatīts skolas vecuma bērniem.

• Ar šem vīrusiem var inficēties, dzerot piesārņotu ūdeni un ēdot.

Saindēšanās ar ēdienu

• Saindēšanās ar ēdienu ir nekvalitatīvas, nepietiekami termiski apstrādātas pārtikas lietošana uzturā, kā rezultātā rodas toksīni, kas kaitīgi iedarbojas uz gremošanas traktu.

Cēlonis

Ēdiena saindēšanās zināmie cēloņi iedalās divās kategorijās:

• Infekciju izraisītāji ir vīrusi, baktērijas un parazīti.
• Toksiskie izraisītāji ir indīgās sēnes, nepareizi pagatavoti eksotiskie ēdieni (piemēram, barakuda) vai pesticīdi uz augļiem vai dārzeņiem.

• Ēdiens ir sliktas kvalitātes, ja to nepareizi pagatavo vai tas bijis antisanitāros apstākļos. Ēdiena gatavotāji, kuri nemazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma vai paši ir inficēti, var veicināt pārtikas kvalitātes samazināšanos. Arī nepareizi iesaiņots ēdiens, kas tiek uzglabāts nepiemērotā temperatūrā, nav lietojams uzturā.

• Ēdiena inficēšana tā sagatavošanas procesā ir biežākais cēlonis slimībām, kas saistītas ar nekvalitatīvu pārtiku. Daži izplatītākie slimību ierosinātāji nonāk ēdienā ar ūdens palīdzību. Ūdenī var būt, piemēram, Shigella, hepatīta Aierosinātājs, un parazīti Giardia lamblia unCryptosporidium parvum. Ēdienu var saindēt arī tā nonākšana kontaktā ar dzīvnieku dabas pārstāvjiem, īpaši ar mušām, grauzējiem un tarakāniem.

Simptomi

• Ēdiena saindēšanās simptomi ir atkarīgi no apēstā daudzuma un indīgajām vielām. Simptomi parādās ātri – 30 minūšu laikā, taču iespējama slimības attīstība arī vēlāk, kad slikti paliek pēc dažām dienām vai nedēļām. Indīgas vielas parasti izraisa nelabumu, vemšanu, caureju un krampjus vēderā. Parasti saindēšanās ar ēdienu nav nopietna un tā ilgst 24-28 stundas.

Peritonīts (vēderplēves iekaisums)

• Peritonīts ir vēderplēves iekaisums. Vēderplēve ir plāna membrāna, kas izklāj vēdera dobuma sienas un pārklāj vēdera orgānus.

• Peritonīts parasti parādās kā citas vēdera saslimšanas komplikācija, piemēram, ja kāds cieš no plīsuša apendicīta, vai ja kuņģa skābe iesūcas vēdera dobumā, kuņģa čūlas plīsuma dēļ.

Cēlonis

• Visbiežākais cēlonis ir baktēriju infekcijas izplatība vēdera dobumā no kāda cita jau iekaisuša vēdera orgāna. Vēdera dobumu izklājošās membrānas (vēderplēves) iekaisumu var izraisīt žults no žultspūšļa iekaisumiem, gremošanu veicinošie enzīmi no aizkuņģa dziedzera vai kuņģa skābes, kas nonāk līdz vēdera dobumam caur perforētu kuņģa čūlu.

Simptomi

• Simptomi parasti parādās ļoti ātri, un tie var būt kā nelabums, vemšana, vēdera uzpūšanās un drudzis, kā arī atūdeņošanās un šoks.

Ārstēšana

• Risku saslimt ar peritonītu var samazināt jau laicīgi ārstējot vēdera orgānu slimības, neļaujot nonākt līdz komplikācijām. Ja ir aizdomas par peritonītu, nekavējoties ir jāsāk ārstēšanās slimnīcā.

Zarnu nosprostojums

• Zarnu nosprostojums irdaļēji vai pilnībā slēgtas zarnucaurules. Pēc vēdera operācijas tā ir bieža parādība, ja paradās zarnu necaurejamība. Šis traucējumu veids spontāni pāriet 2-3 dienu laikā, līdz zarnas sāk normāli strādāt.

Cēlonis

• Ir divi zarnu nosprostojuma veidi: mehāniskais un paralītiskais.

• Mehāniskais zarnu aizsprostojums rodas, ja tiek nosprostots zarnu kanāls jebkurā zarnu daļā. Cēlonis var būt zarnu samešanās vai audzējs zarnu iekšpusē vai ārpusē. Terapija – ķirurģiska iejaukšanās.

• Paralizējošs zarnu nosprostojums ir saistīts ar zarnas intervējošo nervu darbības traucējumiem, kas izraisa zarnu muskulatūras paralīzi. To var izraisīt ķirurģiska kļūda, medikamenti, traumas vai infekcijas.

Simptomi

• Zarnu aizsprostojuma simptomi ir vēdera piepūšanās, vemšana, izteikti aizcietējumi, apetītes zudums un sāpes vēderā, kas var būt visai maldinošs simptoms.

Diagnoze

• Ārsts var diagnosticēt zarnu nosprostojumu, klausoties ar stetoskopu zarnu darbībā – peristaltikā. Ja ārsts nedzird nevienu skaņu, vai to ir ļoti maz, tad iespējamais cēlonis ir zarnu nosprostojums. Vēdera rentgenogrāfija uzrāda zarnu uzpūstos līkumus, kas arī var liecināt par zarnu nosprostojums. Dažreiz ārsti izvērtē situāciju, izmantojot kolonoskopiju (resnās zarnas izmeklējums ar elastīgu zondi).

Ārstēšana

• Mehānisku zarnu traucējumu gadījumos ir bieži nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, taču paralītiska zarnu nosprostojumu gadījumos to izmanto reti. Zarnu aizsprostojumā radušās gāzes un šķidruma uzkrājumu var neitralizēt. Dažreiz caur anālo atveri resnajā zarnā ievada caurulīti, lai samazinātu spiedienu. Vēl arī caurulīti ievada caur degunu kuņģī vai tievajā zarnā, un ar atsūkšanu samazina spiedienu un uzpūšanos. Slimniekam nav ļauts neko ēst vai dzert līdz zarnas atjaunos savas parastās funkcijas.

Kuņģa sāpes, nesaistītas ar čūlu

• Dažreiz cilvēki ārstam sūdzas par sāpēm kuņģī, ko, viņuprāt, varētu būt izraisījusi kunģa čūla. Kaut arī pacients sūdzas par plosošām sāpēm vēdera augšdaļā, tomēr diagnostika neuzrāda čūlu vai citas gremošanas trakta problēmas, jo visu izmeklējumi rezultāti ir normāli. Ja tā notiek, tad pacientam varētu būt gremošanas traucējumu veids, kas izraisasa sāpes kuņģī, bet kas nav saistītas ar čūlas esamību.

• Formāli šis stāvoklis ir zināms kā bezčūlas dispepsija. Termins „dispepsija” ir atvasināts no grieķu valodas vārda „dis-PEP-se-uh”, kur “dys” nozīmē – sarežģīts, un “peptein” nozīmē – sagremot.

• Sāpes kuņģī dažreiz ir līdzīgas ilglaicīgiem (hroniskiem) kuņģa-zarnu trakta traucējumiem – barības vadā, tievo zarnu sākumdaļā – divpadsmitpirkstu zarnā un kuņģī. Simptomi un pazīmes ir līdzīgas peptiskas čūlas izraisītām, piemēram, diskomforts un/vai sāpes vēdera augšdaļā, kas bieži kombinējas ar vēdera uzpūšanos, atraugāšanos un nelabumu.

Cēlonis

• Īstais kuņģa sāpju cēlonis bieži paliek nezināms. Dažos gadījumos sāpes var parādīties pēc vīrusu infekcijas, bet tas ir ļoti reti. Ārsti tos uzskata par funkcionāliem kuņģa darbības traucējumiem, kas ir nesaistīti ar kādu specifisku slimību.

Simptomi

• Sāpes kuņģī var parādīties bez jebkāda iemesla, un nav nepieciešams tās saistīt ar kādu īpašu kunģa slimību. Pie tā, ka novērojamas sāpes kunģī pēc ēšanas, var būt vainojama, piemēram, pārāk ātra ēšana, pārēšanās vai stress. Vairumam cilvēku kuņģa sāpju simptomi ilgst neilgu laika periodu, un tie ir novēršami.

Kuņģa sāpēm raksturīgs:

• Dedzināšana kunģī, diskomforts vēdera augšdaļā vai zem krūšu kaula, citreiz pāriet, uzņemot ēdienu vai skābi neitralizējošu vielu
• Vēdera uzpūšanās
• Atraugāšanās
• Gāzes (gāzu uzkrāšanās)
• Pāragra sajūta, ka vēders jau ir pilns ar ēdienu
• Nelabums

• Neveselīgs dzīves veids var veicināt kuņģa sāpes. Stress, nemiera sajūta, slikta diēta, nepietiekams atpūtas laiks, vingrinājumu trūkums var saasināt simptomus un pazīmes.

Divertikulīts

• Divertikulītsir resno zarnu slimība. Tā var attīstīties cilvēkiem ar diverti Divertikuli ir maisiņi ārpus resnās zarnas sieniņas. Divertikulīts ir šo maisiņu iekaisums.

Simptomi

• Iekaisums divertikuļos rada sāpes (parasti sāpes vēdera apakšdaļā labajā pusē) un drudzi, kas var būt kopā ar nelabumu un caureju.

Ārstēšana

• To parasti ārstē ļoti piesardzīgi, atslogojot kuņģi (neuzņemot pārtiku) un lietojot plaša spektra antibiotikas, kas darbojas arī uz anaerobām baktērijām un Gram-negatīvām nūjiņām. Tomēr, atkārtotu akūtu uzliesmojumu vai komplikāciju, piemēram, peritonīta, abscesa vai fistulas gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Vēdera aortas aneirisma

• Vēdera aortas aneirisma(AAA) ir vēdera aortas paplašinājums, kas pārsniedz 50% no normālā diametra. Normāls aortas diametrs ir 2 cm. Šo paplašināšanos izraisa aortas sieniņas izmaiņas, visbiežāk deģeneratīvie procesi (ateroskleroze un hipertonija).

Cēlonis

• Izplatītākais iemesls ir arteriālās sieniņas novājināšanās, kas parasti saistās ar aterosklerozi, dažkārt ar traumu. Smēķēšana ir viens no lielākajiem riska faktoriem, bet arī hipertonija, vecums, ģimenes slimību vēsture un vīrieša dzimums ietekmē aneirismas veidošanos.

Simptomi

• Vēdera aortas aneirismai nav simptomi līdz tajā veidojas plīsums. Tad parādās stipras, dziļas un caururbjošas sāpes vēderā, bieži arī izstarojošas uz muguru, sāniem, kājām.

Ārstēšana

• Ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma, kas ir saistīts ar aortas plīsuma veidošanās risku. Plīsuma gadījumā vēdera aortas aneirismai ir nepieciešama nekavējoša ķirurģiska iejaukšanās.

Akūta apzarņa išēmija

• Apzarņa asinsvadi apgādā zarnas ar asinīm. Akūta apzarņa išēmija ir stāvoklis, kad apzarņa asinsvadi vairs nespēj apgādāt visas zarnu daļas pilnvērtīgi ar asinīm. Akūtu slimības formu izraisa pēkšņi artēriju aizsprostojumi ar trombiem vai emboliem.

Simptomi

• Sākotnēji lielākajai daļai cilvēku ar apzarņa išēmiju novēro vemšanu un spēcīgas vēdera sāpes. Augšējā apzarņa artērija apgādā ar asinīm lielu zarnu daļu, tādēļ išēmijas gadījumā novērojamas ļoti spēcīgas sāpes vēderā, jo īpaši, kad ārsts spiedīs uz vēdera priekšējās sienas. Vēders var būt arī mazliet uzpūties.

Ārstēšana

• Akūtas apzarņa išēmijas ārstēšana parasti tiek veikta ķirurģiskā ceļā, lai atjaunotu asins plūsmu un saglabātu skartās zarnu daļas.