Vējbakas – (latīņu – varicella)

• Vējbakas ir akūta infekcijas. slimība, kam raksturīgi pūslīšveida izsitumi uz ādas, paaugstināta temperatūra.

Cēlonis

• Cēlonis ir vīruss, kas atrodams vējbaku  izsitumu pūslīšos. Ārpus cilvēka organisma vīruss drīz vien aiziet bojā.
  Vējbaku  vīrusam radniecīgs ir jostas rozes (ganglionīta) vīruss (nereti bērni, kas bijuši saskarē ar jostas rozes slimnieku, saslimst ar vējbakām).
• Vējbaku infekcijas avots ir slimnieks, kas izdala vīrusus pēdējās 1 — 2 inkubācijas dienās un slimības laikā līdz 5. dienai pēc pēdējo izsitumu parādīšanās. Vējbakas izplatās pilieninfekcijas ceļā. Vīrusus saturošie sīkie siekalu pilieni viegli izplatās kopā ar gaisa plūsmu, tāpēc inficēšanās iespējama pa koridoru, logu, durvīm. Infekcijas pārnēsāšana ar citas personas starpniecību un ar priekšmetiem iespējama tikai izņēmuma gadījumā (ja neievēro elementāros higiēnas noteikumus — roku mazgāšanu, termometra dezinfekciju). Uzņēmība pret vējbakām  ir ļoti liela, inficēšanās notiek jau pēc īslaicīgas saskares ar slimnieku.

Simptomi

• Vējbakas pārslimo galveno kārt agrā bērnībā, tāpēc bērni pēc 10 gadu vecuma slimo reti. Pēc pārslimošanas veidojas ilgstoša imunitāte. Inkubācijas periods ilgst 11 — 21 dienu. Slimība sākas ar temperatūras paaugstināšanos (līdz 38—39° vai nedaudz virs 37°). Drīz pēc tam rodas izsitumi, kas 2 — 4 dienu laikā parādās bez noteiktas secības dažādās ķermeņa vietās. Tie lokalizējas uz sejas, galvas matainajā daļā, uz ķermeņa, rokām, kājām; parasti to nav uz plaukstām un pēdām. Atsevišķi izsitumi var būt arī uz mutes dobuma gļotādas, mandelēm, dzimumorgāniem. 

• Sākumā izsitumi ir nelieli, sārti, nedaudz pacelti virs ādas. Dažu stundu laikā tie pārveidojas dažāda lieluma pūslīšos, kas pildīti ar dzidru vai duļķainu šķidrumu. Pūslīšus apjož šaura apsārtuma zona. Pēc pārplīšanas tie ātri saplok un 1 — 2 dienās apkalst, veidojot kreveli, kas turas 1 vai 2 nedēļas; nokrītot tā parasti neatstāj rētu. Tā kā visi izsitumi neparādās reizē un daļa no tiem nesasniedz pūslīšu stadiju, uz ķermeņa vienlaikus ir plankumiņi, pūslīši un kreveles. Šī izsitumu daudzveidība (polimorfisms) ir raksturīgs vējbaku  simptoms. 

• Pašā slimības sākumā pirms īstajiem vējbaku izsitumiem dažkārt var rasties sīki, sārti izsitumi kā skarlatīnas gadījumā. Līdz ar pēdējo izsitumu parādīšanos temperatūra normalizējas. Komplikācijas ir ļoti reti. Inficēšanās ar strutu baktērijām var ierosināt strutainus procesus ādā un zemādā — furunkulus, rozi un citus. Retos gadījumos var rasties nieru vai smadzeņu iekaisums.

Ārstēšana

• Lai izvairītos no papildu inficēšanos, īpaša uzmanība jāpievērš slimnieka roku un nagu tīrībai. Pūslīšus uz ādas apziež ar 3% joda tinktūru, 5 — 10% kālija permanganāta šķīdumu vai mentolspirtu. Niezošos izsitumus piepūderē ar cinka un talka pūderi vai apziež ar mentolspirtu. Pūslīši apkalst ātrāk, ja tos apstaro ar kvarca lampu. 

Profilakse

• Slimnieka izolācija, kas turpināma 5 dienas pēc pēdējo izsitumu parādīšanās. Pirmsskolas vecuma bērni, kas bijuši saskarē ar slimnieku, izolējami no bērnu kolektīva 21 dienu. Bērnu iestādēm, kur bijis saslimšanas gadījums, nosaka 21 dienu ilgu karantīnu.