Vēzis (karcinoma)

• Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Tam raksturīga infiltratīva augšana (ieaugšana apkārtējos veselajos audos), metastāžu un recidīvu veidošanās, organisma intoksikācija un kaheksija.

Cēlonis

• Parasti karcinoma sākotnēji rodas tikai vienā vietā, samērā reti tas vienlaikus attīstās vairākās organisma vietās. Vēzim var būt dažāda forma atkarībā no orgāna, kurā tas izveidojies, un audzēja šūnu īpatnībām. Tas var būt plakans, grubuļains vai mezglveidīgs audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums, kā arī čūla ar pacietām, izvelvētām malām u.tml., šīs formas var arī dažādi kombinēties.

• Karcinomu klasificē pēc epitēlijaudu īpatnībām, piemēram, ādā un gļotādā, kur ir daudzkārtu plakanais epitēlijs, izveidojas t.s. plakanšūnu karcinoma, gļotādā, ko klāj cilindriskais epitēlijs, veidojas cilindrisko šūnu karcinoma. Pastāv vairākas audzēju, arī karcinoma rašanās teorijas. Domā, ka karcinoma nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažām hroniskām slimībām vai t.s. vēždraudes slimībām, piemēram, karcinoma attīstības pamatā var būt nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā), labdabīgs veidojums krūts dziedzerī (fibroadenomatoze), leikoplakija (bālgans plankums gļotādā).

• Karcinoma var rasties jebkurā organisma apvidū. Vīriešiem biežāk attīstās kuņģa (gremošanas orgānu audzēji) un plaušu karcinoma (elpošanas orgānu audzēji), arī ādas karcinoma (ādas audzēji), lūpas vēzis un barības vada karcinoma, sievietēm visbiežāk ir dzemdes karcinoma (dzimumorgānu audzēji), tad kuņģa, krūts dziedzera (krūts dziedzera audzēji), ādas un vairogdziedzera vēzis.

Diagnostika

• Karcinomas diagnoscēšanu, sevišķi tā agrīnajās stadijās, apgrūtina tas, ka traucējumi parasti ir nelieli, nav sāpju, tāpēc slimnieks bieži vien laikus nevēršas pie ārsta. Diagnostikā galvenā nozīme ir rentgenoloģiskām un endoskopiskām (iekšējo orgānu tieša apskate ar speciāliem instrumentiem) izmeklēšanas metodēm, kā arī aizdomīgo audu un dažādu izdalījumu (krēpu, urīna, kuņģa sulas, dzimumorgānu un krūts dziedzera izdalījumu) mikroskopiskai izmeklēšanai.

Ārstēšana

• Ārstēšana atkarīga no vēža veida un izplatības vietas un daudzuma. Rezultāti atkarīgi no tā, cik agri sākta ārstēšana.

Profilakse

• Pilnīgas profilaktiskās apskates. Hronisku iekaisumu un slimību savlaicīga diagnoscēšana un ārstēšana, lai neveidotos vēzis, (arī pretvēža pasākumi).