Vidusauss iekaisums – (latīņu – otitis media)

• Auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums. 

Cēlonis

Vidusauss iekaisums var būt akūts vai hronisks.

• Akūts parasti sākas, infekcijai iekļūstot vidusausī pa dzirdes kanālu no deguna dobuma vai deguna blakus dobumiem (sakarā ar aizdegunes iekaisumu). bet infekcijas slimības gadījumā (gripa, skarlatīna) arī ar asinīm.

• Ar vidusauss iekaisums biežāk slimo bērni. Tā attīstību sekmē iesnasvai adenoīdi.

Simptomi

• Akūta vidusauss iekaisuma gaita var būt dažāda. Vieglos gadījumos ir sāpesausīs un pasliktināta dzirde, smagos — paaugstināta temperatūra, vidusauss sastruto, un strutas izlaužas uz āru caur bungplēvīti. Ja ierosinātājs ir vīruss, atdalījumi no auss var būt asiņaini (visbiežāk sakarā ar gripas infekciju. Sāpes var būt ļoti stipras, durošas un pulsējošas; tās samazinās, līdzko auss sāk strutot. Akūts vidusauss iekaisums turpinās ne ilgāk par 3 — 4 nedēļas. Biežākās komplikācijas — deniņu kaula aizauss paugura iekaisums (mastoidīts), iekšējās auss iekaisums (labirintīts). Ja akūto vidusauss iekaisumu laikus sāk ārstēt, cilvēks pilnīgi izveseļojas un dzirde

• Hronisks vidusauss iekaisums var rasties, ja slimnieksneievēro ārsta norādījumus, ja organisms novājināts vai degunā un aizdegunē ir hroniski infekcijas perēkļi, kā arī tad, ja mikrobi ir ļoti virulenti un medikamenti uz tiem neiedarbojas. Hroniskam vidusauss iekaisumam raksturīgs pastāvīgs bungplēvītes bojājums, regulāra vai periodiska auss strutošana, traucēta dzirde. Ja process skar kaulu, iekaisums var izplatīties uz iekšējo ausi, asinsvadiem, smadzenēm un to apvalkiem.

• Komplikāciju pazīmes — galvassāpes, augsta temperatūra, drebuļi, reibonis; atdalījumi no aussnepatīkami ož.

Ārstēšana

• Vidusauss iekaisumu ārstē ar antibiotikām, ausu pilieniem, ziedēm, iepūderēšanu. Ja izveidojušās komplikācijas, ārstē ķirurģiski.