Vīrusi
- Cilvēku un dzīvnieku, augu un baktēriju slimību ierosi, kas spēj vairoties tikai dzīvā šūnā. Baktēriju slimību ierosus sauc par bakteriofāgiem.
- Vīrusi ir daudz sīkāki par baktērijām un saskatāmi vienīgi elektronmikroskopā.
- Vīrusi ir parazīti ar samērā vienkāršu uzbūvi, to iekšējais saturs. Nukleokapsīds, kas sastāv galvenokārt no nukleīnskābes, — ieslēgts noteiktas formas olbaltumvielas čaulā — kapsīdā, ko dažiem vīrusiem vēl klāj īpašs apvalks. Pēc nukleīnskābes veida visus vīrusus iedala ribonuklemskābes (rns) un dezoksīribonukleīnskābes (dns) vīrusos. Pēc iekļūšanas šūnā vīrusi zaudē olbaltumvielu (proteīnu) apvalku, bet nukleīnskābe, vīrusa ģenētiskās informācijas nesēja, pakļauj sev šūnas biosintētiskos procesus.
- Šūna sāk ražot jaunu vīrusu uzbūvei nepieciešamās sastāvdaļas, pēc tam pati iet bojā, bet gatavie vīrusi atbrīvojas no šūnas, iekļūst citās — veselajās šūnās, un vīrusu vairošanās process var sākties no jauna.
- Pie rns vīrusiem pieder enterovīrusi, rinovīrusi, reovīrusi, arbovīrusi un miksovīrusi. Enterovīrusi un rinovīrusi ir vissīkākie.
- Enterovīrusu (zarnu vīrusi) grupā ietilpst poliomielīta ierosinātājs, kā arī echo un koksaki vīrusi, kas var ierosināt dažādas nervu sistēmas un muskulatūras slimības, piemēram, serozo meningītu, encefalītu, miokardītu (enterovirusālās slimības).
- Rinovīrusi un reovīrusi ierosina iesnas un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- Lielajā arbovīrusu grupā apvienoti vīrusi, ko pārnēsā posmkāji, galvenokārt ērces un odi. Arbovīrusi ir encefalīta un dzeltenā drudža ierosi. (arbovirusalās slimības).
- Miksovīrusu grupā ietilpst gripas, paragripas, epidēmiskā parotīta, masalu, masaliņu un trakumsērgas ierosi. Pie šās grupas pieskaita arī putnu un peļu leikozes vīrusi.
- Pie dns vīrusiem pieder adenovīrusi, herpesvīrusi, poksvīrusi (baku vīrusi), cilvēku un dzīvnieku papillomu un dzīvnieku audzēju vīrusi.
- Adenovīrusi ir augšējo elpošanas ceļu iekaisuma, konjunktivīta, keratokonjunktivīta un gastroenterīta ierosi (adenovirusālās slimības).
- Herpesvīrusi ierosina pūslīšu izsitumus uz gļotādas un ādas, vējbakas, jostas rozi.
- Poksvīrusi, lielākie no visiem vīrusiem, izraisa cilvēku un dzīvnieku bakas. Infekcijas perēklis parasti ir slimais organisms vai veselais vīrusi nēsātājs. Inficēties var ne tikai tieša kontakta ceļā, bet arī ar inficētu barību un ūdeni. Daži rns un dns vīrusi — onkovīrusi — ierosina ļaundabīgus audzējus. Pret vīrusu infekcijām organismu aizsargā nespecifiskie vīrusi inhibitori un interferons. Pēc pārslimošanas izveidojas imunitāte, ko rada antivielas, kuras neitralizē vīrusus — infekcijas Ierosinātāju.