Reakciju virkne, kas ir sekas jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbībai uz organismu.

• Stresa stāvoklī izšķir trauksmes stadiju, rezistences stadiju un izsīkuma stadiju.

• Trauksmes stadijā notiek organisma aizsargspēju mobilizēšana. Tā sākas ar simpātiskās nervu sistēmas aktivitātes īslaicīgu palielināšanos un pastiprinātu adrenalīna izdalīšanos. Pēc tam pavairojas virsnieru garozas hormonu glikokortikoīdu daudzums asinīs.

• Rezistences stadijai raksturīga organisma pastiprināta pretestība stresora iedarbībai. Rezistences stadijas beigās organisma stāvoklis parasti normalizējas. Ja stresora darbība turpinās vai virsnieru garozas darbība nav pilnvērtīga, organisma aizsargspējas izsīkst — iestājas izsīkuma stadija, kas var novest pie organisma bojāejas.

• Šī teorija, kurai pamatus licis Kanādas ārsts patologs H. Selje, zināmā mērā vienkāršo organisma regulācijas procesu pamatlikumus, nenovērtē centrālās nervu sistēmas līdzdalību šajos procesos.