Žagas

• Žagas saistīts ar elpošanas un gremošanas sistēmas attīstību embrionālajā periodā. Pētījumi liecina, ka jau auglis mātes vēderā žagojas, un tāds reflekss mēdz saglabāties un izpausties arī turpmākajā dzīvē.

Cēlonis

• Žagas visbiežāk rodas kuņģa iestiepuma dēļ. Turklāt diafragmas krampjveida saraušanos provocē centrālās nervu sistēmas darbības īpatnības un elektrisko signālu pārvades traucējumi, ko izraisījusi dažādu centru aktivitātes nesabalansētība.

• Žagu cēloņi bieži vien nav skaidri.

• Biežāk žagojas bērni, jo viņu nervu sistēma vēl nav nobriedusi. Nereti mazuļiem tās uznāk, ja ir auksti vai aizrautīgi smejoties, taču nereti tās sākas bez jebkāda kairinājuma ietekmes.

• Medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kad žagas mocījušas ik sekundi vairākas diennaktis pēc kārtas, taču visbiežāk šī reakcija ātri pāriet un neliecina neko sliktu. Tikai retums gadījumos tās var būt kādas slimības simptoms. Ja uznāk neapturamas žagas, vajadzētu uzmanīties veciem cilvēkiem, jo tās var liecināt par insultu vai audzēju.

• Dažiem diafragma mēdz sarauties, iedzerot pārāk daudz alkohola – tas kavē šo reakciju bremzējošos mehānismus. Ja grādīgais dzēriens jau sācis ietekmēt smadzeņu centrus, tā ir zīme, ka pārsniegts mērs.

Profilakse

• Jācenšas nervu centriem raidīt konkurējošus signālus, kas liktu tiem pārslēgties. Vislabāk iedzert aukstu ūdeni. Daži dod padomu iztukšot glāzi vienā paņēmienā, bet citi – maziem malciņiem. Loģiskāk ir uzreiz ieņemt kārtīgu šķidruma daudzumu, lai būtu lielāks kairinājums.

• Līdzīgi kalpo arī citas darbības, piemēram, cukura ēšana, elpas aizturēšana, pirkstu spiešana uz acu āboliem, iekniebšana pirkstā vai auss ļipiņā.

• Var palīdzēt skaļš troksnis vai spilgta gaisma, kas liek koncentrēt uzmanību uz šiem kairinājumiem.