Zarnu nosprostojums

• Zarnu nosprostojums irdaļēji vai pilnībā slēgtas zarnucaurules. Pēc vēdera operācijas tā ir bieža parādība, ja paradās zarnu necaurejamība. Šis traucējumu veids spontāni pāriet 2-3 dienu laikā, līdz zarnas sāk normāli strādāt.

Cēlonis

• Ir divi zarnu nosprostojuma veidi: mehāniskais un paralītiskais.

• Mehāniskais zarnu aizsprostojums rodas, ja tiek nosprostots zarnu kanāls jebkurā zarnu daļā. Cēlonis var būt zarnu samešanās vai audzējs zarnu iekšpusē vai ārpusē. Terapija – ķirurģiska iejaukšanās.

• Paralizējošs zarnu nosprostojums ir saistīts ar zarnas intervējošo nervu darbības traucējumiem, kas izraisa zarnu muskulatūras paralīzi. To var izraisīt ķirurģiska kļūda, medikamenti, traumas vai infekcijas.

Simptomi

• Zarnu aizsprostojuma simptomi ir vēdera piepūšanās, vemšana, izteikti aizcietējumi, apetītes zudums un sāpes vēderā, kas var būt visai maldinošs simptoms.

Diagnoze

• Ārsts var diagnosticēt zarnu nosprostojumu, klausoties ar stetoskopu zarnu darbībā – peristaltikā. Ja ārsts nedzird nevienu skaņu, vai to ir ļoti maz, tad iespējamais cēlonis ir zarnu nosprostojums. Vēdera rentgenogrāfija uzrāda zarnu uzpūstos līkumus, kas arī var liecināt par zarnu nosprostojums. Dažreiz ārsti izvērtē situāciju, izmantojot kolonoskopiju (resnās zarnas izmeklējums ar elastīgu zondi).

Ārstēšana

• Mehānisku zarnu traucējumu gadījumos ir bieži nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, taču paralītiska zarnu nosprostojumu gadījumos to izmanto reti. Zarnu aizsprostojumā radušās gāzes un šķidruma uzkrājumu var neitralizēt. Dažreiz caur anālo atveri resnajā zarnā ievada caurulīti, lai samazinātu spiedienu. Vēl arī caurulīti ievada caur degunu kuņģī vai tievajā zarnā, un ar atsūkšanu samazina spiedienu un uzpūšanos. Slimniekam nav ļauts neko ēst vai dzert līdz zarnas atjaunos savas parastās funkcijas.