<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Zikas vīrusslimība

Zikas vīrusslimība

  • Zikas vīrusslimība ir odu pārnesta slimība, ko izraisa Flaviviridae dzimtas Flavivirus ģints RNS vīruss (ZIKV), kas parasti izraisa vieglu slimību ar drudzi un makulopapulāriem izsitumiem.
  • Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) informē, ka atsevišķi saslimšanas gadījumi ar Zikas vīrusslimību ir reģistrēti arī Eiropas valstīs cilvēkiem, kuri apmeklējuši infekcijas skartās teritorijas.
  • Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības datiem Latvijā Zikas vīrusslimības gadījumi līdz šim nav reģistrēti.

Cēlonis

Aktuālākā informācija liecina, ka ar Zikas vīrusu var inficēties:

  • no Aedes ģints odu kodieniem;
  • no mātes uz bērnu (transplacentāli), dzemdību laikā (ja māte ir inficēta ar vīrusu);
  • slimnieka asins transfūzijas ceļā un ar citiem slimnieka bioloģiskajiem donoru materiāliem;
  • seksuālā ceļā ar spermu, kurā tas var atrasties vairākas nedēļas pēc tam, kad cilvēks jau ir izveseļojies no Zikas vīrusslimības. Šī iemesla dēļ dzimumsakaru laikā jālieto prezervatīvs.

Simptomi

  • Visbiežāk Zikas vīrusslimība ir viegla. Slimības inkubācijas periods svārstās 3-12 dienu robežās pēc inficēta oda koduma. Vairums inficēšanās gadījumu (no 60 līdz 80%) ir asimptomātiski. Slimības simptomi parasti ir viegli – tā ir īslaicīga pašlimitējoša slimība, kura ilgst 4-7 dienas un visbiežāk norit bez smagām komplikācijām.
  • Tipiskie simptomi ir viegls drudzis (ar temperatūru, kas nepārsniedz 38,5°C), makulāri vai papulāri izsitumi, konjunktīvas hiperēmija vai katarāls konjunktivīts, muskuļu un locītavu sāpes un galvassāpes. Makulopapulozie izsitumi atšķir Zikas vīrusslimību no citiem odu pārnēsātiem drudžiem (dzeltenā drudža, denges drudža, Japānas encefalīta, un Rietumnīlas drudža). Tie bieži sākas uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni. Retāk novērojamas retroorbitālas sāpes un kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

Diagnostika

  • Zikas vīrusslimības diagnostika galvenokārt balstās uz vīrusa RNS noteikšanu akūti slimu pacientu klīniskajos paraugos. Tā kā virēmiskais periods ir īss, tieša vīrusa atklāšana iespējama pirmajās 3 – 5 dienās pēc simptomu parādīšanās. Vīrusa RNS iespējams konstatēt arī urīnā līdz 20 dienām pēc slimības sākuma. No drudža piektās dienas iespējams noteikt specifiskās IgM antivielas un veikt apstiprināšanu ar neitralizācijas un serokonversijas testiem, kā arī nosakot četrkārtīgu antivielu titra pieaugumu pāra seruma paraugos. Seroloģiskie rezultāti jāinterpretē saskaņā ar agrāk pārslimotām flavivīrusu izraisītām infekcijām un vakcinācijas statusu (pie flavivīrusu infekcijām pieder arī ērču encefalīts, dzeltenais drudzis, denges drudzis, Rietumnīlas drudzis, Japānas encefalīts).
  • Jautājumā par laboratorisko izmeklēšanu iesakām konsultēties ar SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju (tālr.: 67014775, 67014215, 67014220).

Ārstēšana

  • Zikas vīrusslimības profilaksei nav vakcīnas vai preventīvas terapijas.
  • Ja, atgriežoties pēc ceļojuma, jums ir aizdomas par inficēšanos ar Zikas vīrusu, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu un informējiet par savu ceļojumu.

Profilakse

  • Tā kā Latvijā Zikas vīrusslimība nav konstatēta, un nav arī minētās tropiskās pārnesēju odu sugas, infekcijas profilakses pasākumi, pirmkārt, ir saistīti ar ceļotājiem, kas dodas un atgriežas no Zikas vīrusslimības skartajām valstīm[4]. Īsumā galvenie pasākumi pret odu kodumiem ir šādi:
  • Jālieto odu repelenti, ievērojot uz līdzekļa marķējuma norādītās lietošanas instrukcijas. Repelentus, kas satur DEET (N,N-dietil-meta-toluamīdu), nav ieteicams lietot bērniem līdz trīs mēnešu vecumam. Grūtnieces tos var lietot.
  • Jāvalkā krekli ar garām piedurknēm un garās bikses, it īpaši tajās diennakts stundās, kad Zikas vīrusu pārnēsājošo odu aktivitāte ir vislielākā.
  • Gulēšanai vai atpūtai jāizmanto telpas, kas tiek ventilētas ar gaisa kondicionētāju un kuru durvis un logi ir aizklāti ar aizsargtīkliem. Ja tādu nav, arī dienas laikā jāizmanto pretodu tīkli.
  • Grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno bērnu, ECDC rekomendē ceļojuma risku apspriest ar ārstniecības personām un apsvērt iespēju atlikt ceļojumu. Ceļotājiem, kuriem ir imūnsistēmas traucējumi un smagas hroniskas slimības atbilstoši ECDC norādei arī ir jākonsultējas ar ārstu, lai saņemtu ieteikumus efektīviem slimības profilakses pasākumiem.
  • Tā kā Zikas vīrusslimībai iespējama pārnese seksuālā ceļā un ir konstatēta vīrusa klātbūtne spermā vairākas nedēļas pēc izveseļošanās, ECDC norāda uz nepieciešamību ieteikt prezervatīvu lietošanu.