Zobi
- Veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkciju, tie ietekmē artikulēto skaņu veidošanu un cilvēka izskatu (sevišķi priekšzobi).
- Katram zobam ir zoba kronis — mutē redzamā daļa, zoba kakliņš, ko cieši apņem smaganas, un zoba sakne (vai saknes), kas atrodas zoba ligzdiņā žoklī. Zobā ir dobums, kas turpinās saknes kanālā un beidzas ar atveri zoba saknes galā. Pa šo atveri zoba saknes kanālā un dobumā ienāk asinsvadi un nervi, kas kopā ar saistaudiem veido zoba mīkstos audus — pulpu. Tā nodrošina zoba barošanos, aizsargā zobu pret dažādu kaitīgu ārējās vides faktoru iedarbību.
- Zoba pamatmasu veido dentīns (70 — 72% minerālvielu, 28 — 30% organisko vielu). Tajā ir daudz dentīna kanāliņu, kuros ir pulpas šūnu izaugumi. Tie apgādā ar barības vielām zoba cietos audus, kā arī uztver kairinājumus. Zoba kronī un kakliņā dentīnu no ārpuses klāj cietākie organisma audi — emalja (96,5 — 97% minerālvielu, 3 — 3,5% organisko vielu). Tajā nav kairinājuma uztvērēju, tāpēc tā pasargā pārējos zoba audus no mutes dobumā esošajiem kairinātājiem. Zoba saknē dentīnu apņem mīkstākie no zoba cietajiem audiem — cements (60% minerālvielu, 40% organisko vielu). Zoba sakni žoklī nostiprina galvenokārt saistaudi (periodonts), kā arī citi zoba apkārtējie audi (parodonts). Žokļos zobu rindas veido zobu lokus. Pareizā sakodienā augšzobi un apakšzobi saskaras, augšzobiem nedaudz pārsedzot apakšzobus. Atkarībā no vietas zobu rindā zobam ir noteikts uzdevums un anatomiskās īpatnības.
- Ir vairākas zobu grupas: priekšzobi, acu zobi, mazie dzerokļi, lielie dzerokļi. Priekšzobiem ir kalta forma, asa, horizontāla griezējšķautne, viena sakne, ar tiem tiek nokosta barība. Zobiem ir šķēpveida kronis, viena gara, spēcīga sakne, tie satur barību. Mazajiem dzerokļiem ir 2 pauguriņi kožamvirsmā, viena sakne, kas dažreiz sadalās divās. To galvenā funkcija — barības saspiešana. Lielajiem dzerokļiem ir 3 — 5 pauguriņi kožamvirsmā un 2 — 3 saknes. Šie zobi barību sasmalcina. Izšķir piena zobus (20) — pa 10 katrā žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 lielie dzerokļi) — un pastāvīgos zobus (28 — 32) — 16 katrā žoklī (4 priekšzobi, 2 acu zobi, 4 mazie dzerokļi, 4 — 6 lielie dzerokļi).
- Zobu attīstība ir ilgstošs un sarežģīts process, kas beidzas tikai pēc zobu izšķilšanās. Piena zobi aizmetņi auglim sāk veidoties embrionālā perioda 6.— 7. nedēļā. Vispirms veidojas zobi organiskā substance. Emalja attīstās no epitēlija, bet pulpa, dentīns, cements un zoba apkārtējie audi — no saistaudiem. Pēc tam notiek zobu mineralizācija (zobu cieto audu veidošanās). Piena zobu kroņu mineralizācija beidzas ap bērna dzimšanas laiku, zobu sakņu — 1.5 — 2 gadu vecumā. Pastāvīgo zobu aizmetņi sāk veidoties embrionālā perioda 4.— 5. mēnesī un beidzas 4.— 5. mūža gadā. To mineralizācija sākas 1. mūža gadā un turpinās līdz 18 — 20 gadu vecumam.
- Cilvēka dzīves laikā zobi šķiļas 2 reizes. Piena zobi bērnam izšķiļas noteiktā secībā no 6 mēnešu līdz 20 — 30 mēnešu vecumā. Tuvojoties pastāvīgo zobu šķilšanās laikam, notiek piena zobu kroņu nodilšana un sakņu uzsūkšanās, piena zobi izkrīt. Sākot ar 5 — 7 gadu vecumu, piena zobus pakāpeniski nomaina pastāvīgie zobi. Pirmais pastāvīgais lielais dzeroklis parādās 5 — 8 gadu vecumā, nereti to kļūdaini uzskata par piena zobiem un tā kopšanai un ārstēšanai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Parasti piena un pastāvīgo zobu izšķilšanās notiek bez sāpēm (izņēmums ir pēdējie lielie dzerokļi — gudrības zobi, kuru šķilšanās var būt saistīta ar iekaisumu).
- Piena zobiem šķiļoties, dažreiz bērnam var būt pastiprināta siekalu atdalīšanās, cenšanās ņemt mutē cietu priekšmetu. Paaugstināta t°, ēstgribas trūkums parasti ir saistīti ar kādu vispārēju organisma slimību, kas pavada zobu šķilšanos. Palielināts pastāvīgo zobu skaits ir reta parādība. Dažreiz neizšķiļas gudrības zobi. Pastāvīgo zobu pareiza novietošanās šķiļoties atkarīga no piena zobu sakodiena, kā arī no pareizas žokļu attīstības platumā un garumā.
- Zobu struktūru ietekmē mātes slimība augļa attīstības laikā, bērnu slimības (rahīts), nepietiekams vai nepilnvērtīgs uzturs