B – Slimības.lv

B tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcija

B tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcija13.08.2015B tipa Haemophilus influenzae (Hib) infekcija Haemophilus influenzae ir gramnegatīva koku baktērija, kurai izšķir nekapsulēto (atipisko) un kapsulēto formu. Pēdējā sīkāk tiek klasificēta pēc serotipa, kur Haemophilus influenzae b serotips ir cilvēkam vispatogēnākais, izraisot elpceļu un acu infekcijas, kā arī sepsi un meningītu. Tajās valstīs, kur nav pieejamas atbilstošas vakcinācijas programmas, Haemophilus influenzae b serotips (Hib) ir visizplatītākais bakteriālā meningīta izraisītājs...

Baciļi24.09.2015Baciļi Nūjiņveida baktērijas, kas veido sporas. Lielākā daļa baciļi ir saprofīti (uzņem organiskās vielas no trūdvielām). Slimību ierosi baciļi pieder pie 2 ģintīm — bacillus un clostridium, tipisks bacillus ģints pārstāvis ir dabā plaši izplatītā siena nūjiņa (b. Subtilis)zālēdājiem dzīvniekiem. Cilvēkam patogēns ir liesas sērgas ierosinātājs (b. Anthracis), kura sporas, nokļuvušas augsnē, nezaudē dzīvotspēju gadiem...

Bads24.09.2015Bads Organisma stāvoklis, ko rada nepietiekama apgāde ar uzturu, pastiprināta uzturlīdzekļu un enerģijas avotu noārdīšanās vai traucēta barības vielu uzsākšanās un izmantošanās. Simptomi Subjektīvi badu izjūt kā nepatīkamu vispārēju sajūtu un velkošu sajūtu kuņģī. Rodas pastiprināta tieksme pēc barības. Izšķir vairākus bada veidus: absolūts bads (nav ne pārtikas, ne ūdens), pilnīgs bads (trūkst pārtikas, bet...

Bakas24.08.2015Bakas Bakas ir akūta, sevišķi bīstama infekcijas slimība, kam raksturīga organisma smaga vispārēja intoksikācija un specifiski izsitumi uz ādas un gļotādas. Vispasaules Veselības aizsardzības organizācijas veikto pret epidēmisko pasākumu rezultātā kopš 1977. gada nevienā pasaules valstī nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar bakām. Cēlonis Bakas ierosina vīruss Poxvirus variolae, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē....

Baktērijas24.09.2015Baktērijas Baktērijas ir dabā sastopami mikroorganismi (garums 0,5 — 5 mikrometri, platums 0,4 — 0,8 mikrometri). Pēc formas baktērijas iedala 3 grupās: lodveida, nūjiņveida spirālveida baktērijas. Lodveida baktērijas sauc par kokiem. Nūjiņveida baktērijas ir skaitliski lielākā grupa, tās ir dažāda garuma un resnuma, ar noapaļotiem vai taisniem galiem, ja nūjiņas novietotas citcitai galā un veido...

Baktēriju nēsāšana

Baktēriju nēsāšana24.09.2015Baktēriju nēsāšana Baktēriju nēsāšana ir patogēno mikroorganismu ( baktēriju, riketsiju, vienšūnu) saglabāšanās klīniski vesela cilvēka vai dzīvnieka organismā un izdalīšanās ārējā vidē. Konstatēta arī vīrusu nēsāšana. Baktēriju nēsāšana vērojama veseliem cilvēkiem un tiem, kuri atveseļojas (rekonvalescentiem). Veseli cilvēki var būt nosacīti patogēno mikroorganismu ( stafilokoku, dažu zarnu nūjiņu tipu u.c.) nēsātāji, tie var būt arī...

Bakteriofāgi24.09.2015Bakteriofāgi Baktēriju vīrusi, plaši izplatīti dabā visur, kur ir baktērijas, — augsnē, ūdenī, cilvēku un dzīvnieku organismā. Cēlonis Bakteriofāgi vairojas baktēriju šūnās un izšķīdina tās. Šī parādība — bakteriofāgija — labi novērojama, ja baktērijas kultivē mākslīgās barotnēs. Bakteriofāgi saskatāmi tikai elektronmikroskopā. Vairākumam bakteriofāgi raksturīga bungvālīšu forma (ar galvu un astesdaļu). Paplašinātā galvasdaļa sastāv no ribonukleīnskābes...

Bakterioloģija24.09.2015Bakterioloģija Mikrobioloģijas nozare, kas pētī baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību un mainību, izplatību dabā. Medicīnas bakterioloģija pētī cilvēkam patogēno baktēriju bioloģiju, to darbības mehānismus, kā arī imunitātes procesu norisi cilvēka organismā, izstrādā bakterioloģiskās diagnostikas metodes....

Balantidiāze18.08.2015Balantidiāze Balantidiāze ir invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts zarnu balantīdi (Balantidium coli). Cēlonis Balantidiāze galvenokārt sastopama lauku iedzīvotājiem, reģistrēta visos kontinentos, izņemot aukstā klimata joslu. Biežāk konstatēti atsevišķi saslimšanas gadījumi, daudz retāk saslimst lielāka cilvēku grupa. Baltijā novēroti tikai atsevišķi gadījumi. Simptomi Raksturīgākās pazīmes ir resnās zarnas čūlas dažādās attīstības stadijās. Čūlas ir dziļas un nereti perforē zarnas sienu. Apkārt čūlām gļotāda bez patoloģiskām pārmaiņām. Čūlas no veselās gļotādas atdalītas ar iekaisuma valnīti....

Balsene24.09.2015Balsene Elpošanas un balss orgāns. Atrodas kakla priekšējā daļā 4. — 6. Kakla skriemeļa līmenī un ir saistīta ar mēles kaulu. Balseni no priekšpuses sedz taisnie kakla muskuļi, fascijas un āda, sānvirsmām pieguļ vairogdziedzeris un kakla asinsvadu un nervu kūlīši, bet aizmugurē atrodas rīkle, ko ar balseni savieno balsene ieeja. Balsene pamatu veido gredzenskrimslis. Virs...

Balsenes stenoze

Balsenes stenoze24.09.2015Balsenes stenoze Balsenes dobuma sašaurināšanās vai arī pilnīga slēgšanās, dažādu balsenes patoloģisku stāvokļu simptoms. Cēlonis nosprostojums ar svešķermeni; trauma; iekaisums (laringīts, īstais un neīstais krups, flegmona, roze); tūska, ko var radīt bites dzēliens kaklā vai akūts iekaisums balsenes tuvumā esošajos orgānos; specifisks iekaisums (tbc, sifiliss, skleroma); balss saišu paralīze, kas rodas atgriezeniskā nerva (klejotājnerva zars)...

Balsenes traumas

Balsenes traumas24.09.2015Balsenes traumas Sastopamas reti. Izšķir sadzīves, sporta vai satiksmes traumas. Cēlonis Balsenes traumas var būt dažādas: sasitumi, ievainojumi (šautas, durtas, grieztas brūces), apdegumi (termiski, ķīmiski), smags un grūti ārstējams balsenes sasitums (bieži ar skrimšļu lūzumiem) var rasties automobiļu pasažieriem, kas sēž blakus vadītājam, straujas bremzēšanas vai avārijas gadījumā. Balsenes ievainojumi lielākoties nav izolēti, tie var...

Balss24.09.2015Balss Dažāda augstuma, stipruma un tembra skaņas, ko rada cilvēka balss aparāts. Skaņu veidošanās balss aparātā izpētīta tikai daļēji. Tās sāk veidoties balsenē, vibrējot balss saitēm, kas iesvārsta gaisu, kurš izelpas laikā plūst cauri balss spraugai. Balss saišu svārstību biežums, kas savukārt atkarīgs no balss saišu garuma, biezuma un saspriegtības, nosaka skaņas augstumu. Līdztekus balss...

Barības vada vēzis

Barības vada vēzis16.09.2015Barības vada vēzis Barības vada vēzis lokalizējas galvenokārt uz robežas starp barības vada vidējo un apakšējo trešdaļu, kā arī tā beigu daļā. Ar to slimo 50 — 60 gadu vecumā, vīrieši biežāk nekā sievietes. Cēlonis Vēža rašanos veicina karsti, piparoti ēdieni, slikti sakošļāta barība, alkohola lietošana, smēķēšana. Vēždraudes slimības ir barības vada hronisks Iekaisums, hroniskas...

Barības vads24.09.2015Barības vads Gremošanas trakta daļa, kas aizvada barību no rīkles uz kuņģi. Barības vads sākas 6. — 7. Kakla skriemeļa līmenī, iziet cauri krūšu dobumam, diafragmai un beidzas 11. krūšu skriemeļa līmenī, pārejot kuņģī. Barības vads garums 25 — 30 cm (visa barības ceļa garums no priekšzobiem līdz kuņģim, ieskaitot mutes dobumu, rīkli un barības...

Barotrauma24.09.2015Barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna — plaušu, zarnu) bojājums, kas radies, strauji mainoties apkārtējās vides spiedienam. Barotraumu var izraisīt sprādzieni, tā var rasties arī lidotājiem, ūdenslīdējiem, zemūdens flotes jūrniekiem. Ja apkārtējās vides spiediens mainās pakāpeniski, spiediens abās pusēs bungplēvītei (no auss ārējās ejas puses un bungdobuma puses) izlīdzinās caur dzirdes...

Bartolinīts24.09.2015Bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera (bartolīna dziedzera) vai tā izvadkanāla iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi (gonokoki, stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņas, trihomonas). Simptomi Slimības sākumā iekaist un uzbriest dziedzera izvadkanāla gļotāda, izraisot dziedzera izvadkanāla aizsprostojumu. Sakarā ar to dziedzerī uzkrājas gļotas un strutas — izveidojas iekaisuma cista. Rodas apsārtums, tūska, stipras sāpes ārējo dzimumorgānu apvidū, tās...

Behtereva slimība

Behtereva slimība15.09.2015Behtereva slimība (ankilozējošais spondilartrīts) Slimība, kam raksturīgs iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā, kuras izraisa stīvumu un tipisku stāju (mugurkaula krūšudaļa stipri saliekta uz priekšu, relatīvi atliekta kakladaļa un taisna jostasdaļa). Cēlonis Ankilozējošā spondilartrīta cēloņi nav noskaidroti, bet pastāv uzskats, ka slimību izraisa iedzimta nosliece, fokālā infekcija (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums u.c). Ankilozējošais...

Beriberi06.09.2015Beriberi Slimība, ko izraisa ilgstošs b1 vitamīna trūkums organismā. Cēlonis Šī slimība sastopama galvenokārt subtropu un tropu zemēs, pārsvarā dienvidaustrumāzijā, kur trūcīgie iedzīvotāji lieto uzturā gandrīz tikai pulētos rīsus. Filipīnās pēc 2. pasaules kara beriberi pazīmes tika konstatētas 13% iedzīvotāju. Slimību veicina hronisks alkoholisms, smagas infekcijas slimības vai gremošanas traucējumi. Simptomi B1 vitamīnu trūkums organismā...

Bērna attīstība

Bērna attīstība25.09.2015Bērna attīstība Process, kura pamatā ir organismā notiekošās bioloģiskās norises. Bērna augšana un attīstība noris nevienmērīgi. Bērna attīstību var iedalīt vairākos periodos — nosacītos mūža posmos, kuros bērnam piemīt raksturīgas anatomiskās un fizioloģiskās Īpatnības. Katram periodam ir savi fiziskie un garīgās attīstības rādītāji. Uzskatāmākie fiziskie attīstības rādītāji visos bērna dzīves periodos ir ķermeņa garuma un...

Bērna diennakts režīms

Bērna diennakts režīms25.09.2015Bērna diennakts režīms Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka bērna fizisko attīstību, nostiprina veselību, ieaudzina organizētību, gribasspēku un apzinīgumu. Racionālā bērna diennakts režīmā pareizi jāmijas dažādām nodarbībām un atpūtai. To ilgumam jāatbilst bērna vecumam un veselības stāvoklim, turklāt jāievēro arī bērna individuālās īpatnības. Ja bērns katru dienu iet gulēt un ceļas noteiktā laikā, tam pakāpeniski...

Bērna uzturs25.09.2015Bērna uzturs Normālai bērna fiziskai un garīgajai attīstībai nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, kas veicina bērna augšanu, palielina aktivitāti un mazina uzņēmību pret slimībām. Lai bērna uzturs būtu pilnvērtīgs, jāievēro šādi noteikumi: uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, minerālvielu, vitamīnu un ūdens; uzturam jābūt daudzveidīgam, tajā jāietilpst dzīvnieku un augu izcelsmes produktiem: pienam, gaļai, zivīm, olām,...

Bērnu cerebrālā trieka

Bērnu cerebrālā trieka08.08.2015Bērnu cerebrālā trieka – (latīņu – paralysis cerebralis infanfum) Bērnu cerebrālā trieka ir galvas smadzeņu bojājuma sekas, kuru izpausme ir stīvas locekļu triekas. Cēlonis Galvas smadzeņu bojājums bieži rodas jau pirms bērna dzimšanas, ja māte grūtniecības laikā (sevišķi pirmajos 3 mēnešos) pārslimojusi dažas slimības (masalas, gripu, vīrushepatītu u.c). Slimību var izraisīt arī mātes sirdskaite, nieru slimība, paaugstināts asinsspiediens, hroniska saindēšanās ar ķimikālijām un citi faktori. Visbiezākais bērnu...

Bērnu distrofija

Bērnu distrofija25.09.2015Bērnu distrofija Hroniski barošanās traucējumi, kuru dēļ rodas traucējumi vielmaiņā, daudzu orgānu un sistēmu darbībā un bērna augšanā un attīstībā. Bērnu distrofija var būt saistīta ar pamazinātu ķermeņa masu (hipotrofija), ar palielinātu masu (paratrofija) vai ar normālu masu, biežāk vērojama pamazināta masa. Visbiežāk bērnu distrofija rodas zīdaiņiem sakarā ar intensīvo vielmaiņu. Cēlonis Kvantitatīvi vai kvalitatīvi...

Bērnu slimības08.08.2015Bērnu slimības Slimību grupa, kas sastopamas galveno kārt vai tikai bērniem un saistītas ar bērna organisma attīstības īpatnībām. Bērni slimo arī ar pieaugušo slimībām, kas bērniem un it īpaši zīdaiņiem parasti noris savdabīgi. Cēlonis Katram bērnu vecuma periodam raksturīgas noteiktas slimību grupas. Jau pirms grūtniecības iestāšanās nākamā bērna veselību apdraud vecāku lietotais alkohols un nikotīns,...

Bezmiegs14.09.2015Bezmiegs Bezmiegs ir traucēta miega sindroms. Cēlonis Bezmiegu var radīt kāda slimība (piemēram, artrīts, astma), psihiskā slimība (piemēram, depresija), kā arī cilvēka bioloģisko ritmu traucējumi, stress, kofeīns un alkohols. Simptomi Cilvēkiem ar bezmiegu ir apgrūtināta iemigšana un miega saglabāšana. Šādi cilvēki bieži vien sūdzas par lielu nogurumu dienas laikā, nespēju koncentrēties. Ja cilvēkam ir apgrūtināts...

Beznosacījuma reflekss

Beznosacījuma reflekss24.09.2015Beznosacījuma reflekss Iedzimta organisma reakcija, ko kontrolē galvas smadzenes un kas veido pamatu neierobežotam nosacījuma refleksu skaitam. Beznosacījuma refleksa izraisīšanai nav vajadzīgi citi nosacījumi kā vienīgi atbilstošs kairinājums, beznosacījuma kairinājums (barības, sāpju, t° u.c.), un pēc iedzimtas programmas izveidots refleksa loks. Ar beznosacījuma refleksusaprot gan iedzimtu izturēšanās aktu, piemēram, barības uzņemšanu, gan tā atsevišķus komponentus,...

Bioelektriskās parādības

Bioelektriskās parādības25.09.2015Bioelektriskās parādības Elektriskās norises dzīvajās šūnās un audos. Visām dzīvajām šūnām starp citoplazmu un apkārtējo vidi pastāv elektrisko potenciālu starpība (membrānas potenciāls), šūnas membrānas iekšpuse salīdzinājumā ar ārpusi — audu šķidrumu — ir elektronegatīva. Šūnas membrānas polarizācijas pamatā ir dažādu jonu nevienmērīgs sadalījums abās membrānas pusēs. Kā citoplazmā, tā audu šķidrumā ir neorganiskie joni (kālija,...

Biogēnie amīni25.09.2015Biogēnie amīni Bioloģiski aktīvi slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas rodas dzīvajos organismos no aminoskābēm oglekļa dioksīda atšķelšanās (dekarboksilēšanās) procesā. Daudzi biogēnie amīni — histamīns (veidojas no aminoskābes histidīna), tiramīns (no tirozīna), serotonīns (no 5-oksitriptofāna) u.c. — ietekmē kavēšanas un ierosas procesus galvas smadzeņu garozā un zemgarozas centros, rada asinsspiediena novirzes u.c. pārmaiņas organismā. Pat niecīgā...

Biopsija25.09.2015Biopsija Diagnostikas paņēmiens, mikroskopiska ar izgriešanu vai punkciju iegūtu audu, organisma šķidrumu u.c. izmeklēšana, lai noteiktu patoloģiskā procesa (iekaisuma, granulācijas, audzēja, čūlas) raksturu. Biopsijas materiālu iegūst, audu gabaliņus izgriežot vai nokniebjot ar speciāliem instrumentiem, kā arī lietojot punkciju adatas...

Blaugznas25.09.2015Blaugznas Ādas raga kārtas sīkas zvīņas, kas rodas, pastiprināti atdaloties tās virspusējām, pārragotām šūnām galvas matainajā daļā. Blaugznas satur ragvielu, ādas taukus, holesterīnu, vitamīnus, bioloģiski aktīvas vielas, baktērijas, putekļus. Neliela, acīm neredzama zvīņošanās ir fizioloģisks ādas pašattīrīšanās process. Cēlonis Visbiežāk blaugznas rodas, ja cilvēks slimo ar seboreju, bet tās var rasties arī zvīņēdes, ihtiozes, ādas...

Blefarīts01.09.2015Blefarīts (Plakstiņu malas iekaisums) Blefarīts ir ļoti izplatīta acu saslimšana, kas skar plakstiņu malas. Cēlonis Iekaisumu var izraisīt daudzi faktori, bet visbiežākais iemesls ir alerģija, sistēmiska saslimšana, bakteriāla infekcija, vai skropstu ērcītes. Blefarīts parasti ir hroniska saslimšana, kuru var kontrolēt ar rūpīgu acu plakstiņu higiēnu. Medikamentoza ārstēšana ir nepieciešama tad, ja pievienojas infekcija. Simptomi Slimniekiem...

Botulisms18.08.2015Botulisms Botulisms ir uztura toksikoinfekcija, kas rodas, ja pārtikas produkti ir inficēti ar botulisma nūjiņu (Clostridium bofulinum) un tās toksīniem. Cēlonis Ierosinātāja veģetatīvā forma (nūjiņa) veido sporas un vairojas vidē ar stipri samazinātu skābekļa daudzumu (produktu iekšienē). Botulisma nūjiņai izšķir 7 seroloģiskos tipus — A, B, C, D, E, F, G (biežāk sastopams A, B, C un E...

Bronhadenīts25.09.2015Bronhadenīts Bronhu limfmezglu iekaisums, ko ierosina dažādi mikrobi — tbc mikobaktērija, strutas radošie mikrobi u.c. Ar bronhadenītu slimo galvenokārt bērni. Visbiežāk sastopams tuberkulozes bronhadenīts (tuberkuloze). Bronhadenīts var pievienoties arī bronhītam, plaušu karsonim, masalām, garajam klepum. Simptomi Klīniskie un rentgenoloģiskie simptomi atkarīgi no slimnieka vecuma. Mazam bērnam jau nedaudz palielināts limfmezgls var saspiest bronha sienu un...

Bronhektāzes25.09.2015Bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi. Cēlonis Bronhektāzes var rasties pēc plaušu vai pleiras iekaisuma (plaušu karsoņa, tbc, pleirīta). Kam sadzīstot rētaudos tiek ievilkta bronhu siena. Cēlonis var būt arī dziļi iekaisumi bronhu sienās (hronisks bBronhīts) un biežs ilgstošs klepus, jo tad bronhu siena atsevišķās vietās kļūst neelastīga un sāk deformēties, izvelvēties. Simptomi Sākumstadijās slimība...

Bronhi25.09.2015Bronhi Elpvada sazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss. Elpvads četurtā krūšu skriemeļa līmenī sadalās 2 galvenajos bronhos. Labais galvenais bronhs ir īsāks, platāks un iet stāvāk, tāpēc lielākā daļā ieelpotā gaisa nonāk labajā plaušā. Kreisais galvenais bronhi ir garāks, šaurāks un atzarojas gandrīz taisnā leņķī, tāpēc kreisajā plaušā nonāk mazāk gaisa. Ieejot plaušās, bronhi sadalās atbilstoši...

Bronhīts08.08.2015Bronhīts (latīņu – bronchitis) Bronhīts ir bronhu gļotādas iekaisums. Tam raksturīgs gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotu izdalīšanās. Visvairāk ar bronhītu slimo vietās, kur ir mitrs un auksts klimats. Bez tam bronhīts bieži pievienojas citām vispārējām slimībām. Vīrieši ar bronhītu slimo biežāk nekā sievietes (daļēji to var izskaidrot ar smēķēšanu un pasīvām rūpēm par savu veselību)....

Bronhopneimonija

Bronhopneimonija25.09.2015Bronhopneimonija Slimība, kam raksturīgi vairāki nelieli iekaisuma perēkļi vienā vai abās plaušās. Visbiežāk bronhopneimonija pievienojas kādai citai slimībai, bet var būt arī patstāvīga slimība. Cēlonis Parasti to izraisa autoinfekcija, organisma augšējo elpošanas ceļu mikroflora (stafilokoki, streptokoki, pneimokoki) aktivējas un kļūst par slimības cēloni, ja samazinās organisma pretestība sakarā ar pārpūli, saaukstēšanos, infekcijas perēkļiem organismā (bojāti...

Brūce15.09.2015Brūce Brūce ir mehānisks ķermeņa audu bojājums, kam raksturīgs segaudu (ādas vai gļotādas) defekts, asiņošana un sāpes. Nereti brūce sniedzas dziļākos audos, muskuļos, kaulos, ķermeņa dobumos, locītavās, iekšējos orgānos. Cēlonis Pēc iegūšanas veida izšķir grieztas, durtas, sistas, plēstas, šautas u.c. brūces. Tās var būt arī saindētas, piemēram, pēc čūskas koduma, pēc indīgu kaujasvielu iekļūšanas. Sevišķi...

Bruceloze18.08.2015Bruceloze Bruceloze ir vispārēja alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas (Brucella). Brucelozei raksturīgi dažādi iekšējo orgānu, nervu sistēmas un locītavu bojājumi, kā arī ilgstoša gaita. Cēlonis Infekcijas avots ir slimi dzīvnieki (aitas, kazas, cūkas, govis, retāk zirgi, suņi, grauzēji), kas izdala brucellas ar pienu, urīnu un izkārnījumiem, kā arī aborta gadījumā ar augli un augļa ūdeni. Cilvēki inficējas, kopjot slimos dzīvniekus, pārstrādājot to gaļu, ādas, vilnu, lietojot uzturā inficētus produktus, arī putekļinfekcijas ceļā. Biežāk slimo cilvēki, kuru...

Bulbārā paralīze

Bulbārā paralīze14.09.2015Bulbārā paralīze Cēlonis Rodas, ja bojāti iegarenajās smadzenēs (novecojis nosaukums bulbus cerebri) esošie mēles un rīkles nerva, klejotājnerva un zemmēles nerva kodoli, to saknītes vai paši nervi. Bulbāro paralīzi visbiežāk izraisa asinsrites traucējumi mugurkaula artērijā, iekaisums un deģeneratīvas pārmaiņas. Simptomi Rodas mēles paralīze un muskuļu izdilums, neskaidra runa vai nespēja runāt, rīšanas traucējumi, aizrīšanās, balss...

Bursīts25.09.2015Bursīts Gļotsomiņas iekaisums. Cēlonis Visbiežāk rodas gļotsomiņās, kas atrodas locītavu tuvumā. Bursītu var izraisīt trauma (it īpaši atkārtota), kā arī infekcija, ja tā iekļuvusi gļotsomiņā sakarā ar ievainojumu vai vispārēju saslimšanu (piemēram, ar tbc, furunkulozi). Bursīts novērojams tādu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar spiedienu vai traumatizāciju locītavu apvidū (piemēram, ceļa locītava — ogļračiem, mežstrādniekiem,...